Šā gada februārī, salīdzinot ar februāri gadu iepriekš, aviokompāniju veikto lidojumu skaits Eiropā palielinājies par 2,9%, liecina Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas jeb "Eurocontrol" jaunākie dati.
"Tas apliecina tikai to, ka aviācijas nozare attīstās, un tas atspoguļojas arī uz biļešu cenām.
Pēc monitoringa secināms, ka par 3,3% ir samazinājušās biļešu cenas. Tas savukārt dod cilvēkiem iespēju biežāk un vairāk ceļot,"
klāstīja Latvijas Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs.
Īpaši strauji lidojumu skaits pieaudzis zemo cenu aviokompāniju segmentā – par 4,9%. Visvairāk lidojumu Eiropā veic Īrijas "Ryanair" – vidēji tie ir nedaudz vairāk kā 1800 lidojumi dienā. Tālāk seko "Lufthansa", "EasyJet", "Turkish Arilines" un "SAS".
Sīva konkurence un bankroti
Aviobiļešu cenu kritumu par vidēji vairāk nekā 3% Vincevs skaidro ar konkurenci.
"Nozarē tomēr ir sīva konkurence, kas atspoguļojas arī tajā, ka neveiksmīgākās kompānijas, kurām nav bijušas iespējas attīstīties, savu darbību izbeidz. Reisu skaits ir liels, tas palielinās. Palielinās arī aviokompāniju skaits, kas brauc uz vieniem un tiem pašiem galamērķiem. Attiecīgi aviokompānijām savā starpā ir jākonkurē, kas atsaucas arī uz cenu," sacīja CAA pārstāvis.
Eiropā cīņa par izdzīvošanu aviopārvadājumu sektorā ir sīva. Pērn bankrotēja aptuveni 10 zemo cenu aviokompāniju.
Piemēram, beļģu "VLM Airlines", arī Latvijā bāzētā zemo cenu aviokompānija "Primera Air". Martā pēkšņi bankrotēja Islandes "WOW Air", daudziem pasažieriem paliekot iestrēgušiem lidostās. Februārī - Berlīnē bāzētā aviokompānija "Germania". Vairākas citas knapi izvairījušas no sabrukuma. Spiedienu izjuta arī zemo cenu industrijas līderis "Ryanair", pirmo reizi kopš 2014. gada strādājot ar zaudējumiem.
Spiedienu pastiprina atkal pieaugošās naftas cenas, arī eiro vērtības kritums pret ASV dolāru. Lai aviokompānija būt veiksmīga, tai jābūt arī ļoti efektīvai, sacīja Vincevs.
"Attīstīties spēj tikai spēcīgās kompānijas, kuras spēj nodrošināt jaunākus lidaparātus, kas ir ekonomiskāki, un attiecīgi ir mazāki izdevumi.
Var būt arī tāda situācija, ka lidmašīnas netiek laikus nomainītas, kas arī saistīts ar to, ka vecās lidmašīnas patērē lielāku degvielas daudzumu, ir neekonomiskākas, un attiecīgi ir lielāki izdevumi, un nav spējīgi konkurēt."
Kas attiecas uz Latviju, tā nav izņēmums kopējā Eiropas aviācijas nozarē un arī uzrāda gana strauju izaugsmi. "Lidostā "Rīga" pagājušajā gadā bija apkalpots par 16% vairāk pasažieru, nekā iepriekšējos gados. Savukārt mūsu lielākā aviokompānija "AirBaltic" šā gada februārī salīdzinājuma ar pagājušā gada februāri arī apkalpojusi par 14% vairāk pasažieru. Tas liecina, ka arī Latvijas aviācijas nozare palielinās. Arī to lidojumu, ko vada "Latvijas Gaisa satiksme", skaits, protams, palielinās. "Eurocontrol" prognozējusi, ka 2040. gadā no Rīgas, no Latvijas lidojumu skaits varētu palielināties pat par 90%. No Rīgas ne tikai palielinās pārvadāto pasažieru, bet arī kravu skaits," sacīja Vincevs.
Nākotnē raugās ar bažām
Eiropā avionozare ar bažām vēro arī, kā turpinās attīstīties Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) process.
Britu zemo cenu aviokompānija "EasyJet" paziņojusi, ka biļešu pārdošanas rādītāji uz nākamajiem sešiem mēnešiem jau ir negaidīti vāji, kas daļēji skaidrojams ar neskaidrību saistībā ar "Brexit".
Lai mazinātu iespējamās bezvienošanās izstāšanās sekas, ES vienojusies par ārkārtas pasākumiem gan ceļu, gan dzelzceļa, gan avio transporta jomā. Līdzīgu soļus spērusi arī britu valdība.
"Šie pasākumi nodrošinās pamata gaisa satiksmes savienojumus, lai izvairītos no gaisa satiksmes pilnīgas pārtraukšanas starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju. Šie pasākumi arī pagarinās atsevišķu aviācijas drošības licenču un sertifikātu derīgumu, kā arī novērsīs papildu drošības pārbaudes pasažieriem no Apvienotās Karalistes," sacīja ES transporta komisāre Violeta Bulca.
Starp Apvienoto Karalisti un ES gadā lido aptuveni 160 miljoni pasažieru, un Londonas lidostas ir vienas no noslogotākajām Eiropā.
