Simtiem tūkstošu cilvēku katru gadu dodas uz Eiropas rietumu un dienvidu valstīm, lai pavasarī un rudenī palīdzētu ražas darbos. Tomēr šajā pavasarī viss ir citādāk. Sezonālie laukstrādnieki no Slovākijas, Polijas, Rumānijas, Bulgārijas, Marokas un citām valstīm nevar nokļūt ierastajās saimniecībās. Savukārt fermu īpašnieki sastopas ar akūtu darbaroku trūkumu.
Problēmas risināšanai Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena ir mudinājusi dalībvalstis izveidot tā dēvētos zaļos koridorus ne tikai kravas automašīnām, bet arī sezonālo darbu veicējiem.
“Mums ir vajadzīgs ēdiens veikalos un uz mūsu vakariņu galda. Tādēļ mums ir jāļauj tā ražotājiem un piegādātājiem brīvi pārvietoties.
Mums ir vajadzīgi cilvēki, lai iesētu un novāktu ražu. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt pietiekamu sezonālo strādnieku skaitu lauksaimniecības jomā. Viņi palīdz mūsu zemniekiem un vēlas nopelnīt dienišķo maizi gan sev, gan tuviniekiem, kas palikuši mājās. Protams, ka tam būtu jānotiek drošos darba apstākļos,” sacīja Leiena.
Vācija jau ir atsaukusies Eiropas Komisijas un zemnieku aicinājumiem. Lauksaimniecības ministre Jūlija Klēknere ir paziņojusi, ka ir panākta vienošanās par to, ka aprīlī un maijā Vācijā varēs ierasties 40 000 strādnieku mēnesī. Pārsvarā viņi nāks no Polijas un Rumānijas.
Vācijas valdība plāno organizēt īpašos lidojumus uz vairākām lidostām. Tad cilvēkus ar autobusiem uzreiz nogādās fermās. Pirmās divas nedēļas atbraucēji nedrīkstēs kontaktēties ar vietējiem strādniekiem. Viņiem būs arī jādzīvo atsevišķās kopmītnēs, kas būs tikai pa pusei pilnas. Ciemiņi būšot aizliegti.
Vēl 10 000 sezonālo laukstrādnieku varas iestādes Vācijā cer atrast bezdarbnieku un imigrantu vidū.
Latvijas Zemkopības ministrija arī mudina bezdarbniekus palīdzēt mūsu valsts lauksaimniekiem.
Uz bezdarbniekiem un patvēruma meklētāju centru iemītniekiem cer arī Itālija. Atsevišķi politiķi mudina izsniegt darba atļaujas vismaz tiem patvēruma meklētājiem, kuriem ir pieredze lauku darbos. Bet citiem šī ideja ļoti nepatīk.
Vienā no Spānijas provincēm no ierastajiem 19 000 marokāņu strādnieku ir paspējuši ierasties tikai septiņi tūkstoši. Tādēļ arī tur darbaroku trūkums lauksaimniecībā kļūst arvien aktuālāks.
Līdzīgas problēmas ir arī Francijā, Lielbritānijā, Īrijā un citviet. Dažviet sējas laiks tiek nedaudz atlikts. Savukārt zemeņu audzētāji vēdina telpas, lai atdzesētu gaisu un tādējādi palēninātu ogu nogatavošanās procesu. Daudzi cer, ka pāris nedēļu laikā kāds risinājums tiks rasts.
