Dienas ziņas

Igaunijas ministrs: Ukrainai jāsniedz izlēmīga palīdzība

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Zaļais kurss – EK paziņo par rūpniecības kapitālremontu

Eiropa piesaka sevi globālā sacensībā par «zaļajām subsīdijām» ražošanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis Eiropas Savienībai (ES) daudz aktīvāk pievērsties savam Zaļajam kursam. Uz to tiek liktas cerības palielināt Eiropas neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā un palīdzēt Eiropas ražotājiem nezaudēt globālajā sacensībā, it īpaši ar ASV uzņēmumiem. 

Pirms trim gadiem ES sāka Zaļo kursu. Plāni, kā kļūt klimata neitrāliem, ir ierakstīti likumā, ir arī plāns, kā to sasniegt, līdz 2030. gadam samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. ES ir definējusi, ka Zaļais kurss ir Eiropas izaugsmes stratēģija.

"Mēs tagad dzīvojam izšķirošā laikā – desmitgadē, kas nolems, vai mēs būsim veiksmīgi, cīnoties pret klimata pārmaiņām, vai ne. Un mēs zinām, ka cīņā pret klimata pārmaiņām vissvarīgākais ir industrijas bez CO2 izmešiem," norādīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Šo virzienu veicinājusi Covid-19 pandēmija ar ekonomikas atjaunošanas fondu "Next generation EU" kurā ir 725 miljardi eiro, tostarp 37 miljardi eiro ir "zaļajām lietām".

Otrs Zaļā kursa paātrinātājs ir bijis Krievijas iebrukums Ukrainā, kas lika Eiropai atteikties no Krievijas gāzes ātrāk, nekā plānotajā 2027. gadā, un daudz aktīvāk pievērsties atjaunojamiem energoresursiem. Tam ir programma "RePower EU", ko prezentēja pagājušā gada maijā un kas fokusējas uz enerģijas pieprasījuma samazināšanu un efektivitātes palielināšanu.

Tagad ir parādījies trešais Zaļā kursa pastiprinātājs – konkurence. ES ir noraizējusies, un dažkārt pat to raksturo kā "Eiropu panikā", par ASV un tās jauno, 370 miljardu dolāru vērto Inflācijas samazināšanas aktu. Tātad ASV plāno ielikt ļoti lielu naudu ''zaļajās'' industrijās. 

Nu EK prezentēja Zaļā kursa plānu industrijām, kā palīdzēt savai ražošanai. Kā tas ir tipiski ES, plānam ir vairāki pīlāri: normatīvie akti, finansējums, prasmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšana.

Mērķis ir palīdzēt Eiropas rūpniecībai atbrīvoties no CO2 emisijām. Tas ir jautājums par jaunām tehnoloģijām un dažādu atļauju saņemšanu.  

Svarīgs jautājums ir par valsts atbalstu stratēģiskajām nozarēm. Līdz šim ES bija ļoti stingti noteikumi valsts atbalstam, bet tagad, ASV iedvesmota vai baidoties no ASV plāniem, ES savus noteikumus grib mīkstināt.

Šādu pieeju atbalsta Vācija un Francija, kas gatavas finansēt savus lielos uzņēmumus, bet citas valstis par to nav sajūsmā, ir sākušas konsultācijas.

Vasarā arī Eiropas Komisija nāks klajā ar jaunu fondu – Eiropas suverenitātes fondu, kas veicinās kopēju Eiropas projektu finansēšanu. Runa ir par stratēģisku tehnoloģiju izstrādi un ražošanu tādās jomās kā mikroelektronika, kvantu skaitļošana, mākslīgais intelekts, biotehnoloģijas un bezemisiju tehnoloģiju izstrāde. Par to notiks debates nākamnedēļ Eiropadomē. Eiropa šobrīd cenšas ieguldīt, lai nezaudētu starptautiskajā konkurencē, ekonomikai strauji mainoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti