Eiropā nerimst bažas par recesiju. Kā sokas Vācijas, Francijas un Itālijas ekonomikām?

Recesijas riski met arvien lielāku ēnu ne tikai pār ASV, bet arī pār Eiropu. Izskanējuši pieņēmumi, ka tieši Eiropai recesijas drauds ir lielāks un tā ir neaizsargātāka. Iemesli jau bieži piesauktie – Krievijas izraisītais karš Ukrainā, cenu pieaugums, īpaši enerģijai un pārtikai, kā arī joprojām klātesošās piegādes ķēžu problēmas. 

ĪSUMĀ:

  • Gada inflācija eirozonā maijā sasniegusi rekordaugstu līmeni.
  • Eksperti uzskata, ka recesijas riski Eiropā ir daudz augstāki nekā ASV.
  • Arī uz Eiropas lielāko ekonomiku – Vāciju – gaidāma spēcīgāka kara Ukrainā ietekme.
  • Itālijā šā gada sākumā jūtamais optimisms, strauji pieaugot cenām, ātri vien izplēnējis.
  • Francijā gada inflācijai maijā – mazākais kāpums Eiropas Savienībā; uzņēmumiem un mājsaimniecībām tāpat ir grūtības.

Eiropā nerimst bažas par recesiju. Kā sokas Vācijas, Francijas un Itālijas ekonomikām?
00:00 / 05:27
Lejuplādēt

Eksperti vairāk bažījas par Eiropas, nevis ASV recesijas riskiem

Gada inflācija eirozonā maijā palielinājusies līdz 8,1%, kas ir rekordaugsts līmenis. Daudzās Eiropas valstīs maijā inflācija sasniegusi vairāk nekā 20 gados augstāko līmeni, bet, piemēram, Austrijā maijā inflācijai bija 46 gados augstākais līmenis. 

Bankām nākas paaugstināt procentu likmes, un arī Eiropas Centrālā banka, lai gan rīkojusies lēnāk nekā citas bankas, pieliek punktu savai masveida obligāciju pirkšanas shēmai un nākamajā mēnesī pirmo reizi desmit gadu laikā beidzot paaugstinās likmes. 

Recesijas riski Eiropā ir daudz augstāki nekā ASV. Tā norādījis Francijas starptautiskās apdrošināšanas grupas „Axa” vadītājs Tomass Būberls.

„Ja skatāmies uz pasaules attīstītākajām ekonomikām, ir skaidrs, ka Eiropa, visticamāk, ir vissarežģītākajā pozīcijā. Jo ir liela atkarība no eksporta, no Krievijas enerģijas.

Ņemot vērā, ka sabiedrības ir fragmentētas un sociālās saistības maksā lielu naudu, ar tālāk relatīvi ierobežotiem budžetiem Eiropai, visdrīzāk, būs izaicinājums tikt galā ar šo krīzi,” atzīmēja Būberls.

Sarunā ar telekanālu “CNBC” viņš sacīja, ka galvenās bažas ir saistāmas ar Eiropas lielajām valstīm: „Esmu noraizējies par Vāciju, esmu noraizējies par Franciju, Itāliju un noraizējies par Spāniju. Mazākās valstis ir atradušas veidu, kā pielāgoties, kā būt lokanākām, bet lielajām valstīm ir jātiek galā ar daudz ko – kā atrisināt enerģijas autonomiju, kā saturēt sociālo sfēru, zinot, ka fiskālie mēri ir ļoti ierobežoti, un kā panākt, lai atgrieztos pie izaugsmes.”

Vācija: Arī uz Eiropas lielāko ekonomiku gaidāma spēcīgāka kara Ukrainā ietekme

Jo īpaši turpina augt enerģijas cenas, un Eiropa ir vairāk pakļauta enerģijas cenu svārstībām nekā ASV. Īpaši atkarīga no Krievijas gāzes ir Vācija. Eiropas lielākā ekonomika pirmajā ceturksnī pieauga par 0,2%, taču otrajā ceturksnī gaidāma spēcīgāka kara Ukrainā ietekme uz Vācijas ekonomiku, radot nelielu iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu. 

Arī Vācijā gada inflācijai maijā rekordaugsts līmenis, tai pieaugot līdz 7,9%. 
Lai gan Vācija tāpat kā daudzas citas valstis īsteno dažādus atbalsta pasākumus, tā nav nekāda burvju nūjiņa, kas problēmām liks izgaist. To norādījis arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

“Bet es teikšu diezgan atklāti: protams, tas neatrisina cenu pieauguma problēmu. Jo cenu pieaugumam ir vesela virkne iemeslu. Pirmkārt un galvenokārt – karš, ko izraisīja Krievija. Tas veicina enerģijas un preču cenas. [Kovida] Pandēmija bieži vien joprojām ir iemesls izjauktām globālajām piegādes ķēdēm.

Un, protams, miljardu eiro vērtās ekonomikas stimulēšanas paketes, kuras mēs neesam vienīgie uzsākuši, ir izraisījušas lielāku pieprasījumu, piemēram, pēc izejvielām,” atzīmēja Šolcs.

Itālija: Gada sākumā jūtamais optimisms ātri vien izplēn

Arī Itālijā, kas tāpat kā Vācija ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes, 2022. gada sākumā jūtamais optimisms, strauji pieaugot cenām, ātri vien izplēn. Itālija, kurā gada inflācijas kāpums maijā bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, atrodas uz fiskālās konsolidācijas ceļa. Šim gadam tiek prognozēts budžeta deficīts 5,6% apmērā, kas ir mazāks nekā pagājušajā gadā reģistrētais – 7,2%. Taču ekonomisti brīdinājuši, ka strauja izaugsmes palēnināšanās radīs bažas par deficītu. 

“Ja IKP ievērojami vājināsies, dinamika neizskatās labi,” laikrakstam “Financial Times” sacīja Londonas Biznesa skolas ekonomikas profesore Lukrēcija Reihlina. “Tirgus tagad ir kļuvis diezgan pesimistisks, un iespējamā recesija 2022. gadā ir tas, ko daudzi cilvēki sagaida.” 

Sagaidāms, ka nākamajos ceturkšņos Itālijas iedzīvotāju reālie ienākumi saņems milzīgu triecienu.

Francija: Par spīti mazākajai inflācijai grūtības gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem

Tikmēr Francijā, tāpat kā Maltā, gada inflācijai maijā bijis mazākais kāpums Eiropas Savienībā – 5,8%. Tas gan nemazina problēmas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Piemēram, restorāniem nākas taupīt eļļu, stāstīja kāda Francijas restorāna darbiniece Priscilla Bunī.

“2021. gadā tā maksāja ap 30 eiro par 25 litriem. Janvārī piedzīvojām pirmo palielinājumu – bija 52 eiro, kas man likās diezgan dārgi. Tad vēl viens palielinājums līdz 110 eiro. Tā nepārstās kāpt. Varbūt rīt jau es jums pateikšu, ka tā maksā apmēram 200 eiro par 25 litriem,” pauda Bunī.

Tikmēr Francijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 0,2%, nevis saglabājies nemainīgs, kā tika lēsts iepriekš. Pērn ceturtajā ceturksnī Francijas ekonomika pieauga par 0,4%. 

Francijas ekonomikas lejupslīdi galvenokārt veicinājis vājš iekšzemes patēriņš. Analītiķi prognozē, ka Francijas IKP samazināsies arī otrajā ceturksnī, tādējādi valsts ekonomikai nonākot recesijā. 

Tikmēr Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs ir paudis pārliecību, ka valsts šogad piedzīvos pozitīvu izaugsmi. Valdība jūnija beigās gan plāno pārskatīt izaugsmes prognozi, kas šobrīd noteikta 4% apmērā. Recesijas risks gan esot stingri izslēgts. 

Analītiķis Filips Vehters laikrakstam “Le Monde” gan uzsvēra, ka recesijas riski Francijā esot tālu no neiespējama.

Pie vainas esot ne tikai karš Ukrainā, augošās enerģijas un preču cenas, viņš sacīja, norādot, ka 20 gadus cilvēki dzīvojuši vidē, ko virzīja Ķīnas ekonomika, bet tagad tā vairs nav

un šobrīd grūti saredzēt, kā palielināt pieprasījumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti