Eiropā nav vienota skatījuma par «jauno Māršala plānu»

Eiropai ir vajadzīgs jauns Māršala plāns. Tā pēdējās dienās uzstāj politiķi Briselē un citās galvaspilsētās. Tomēr katrs ar šo frāzi saprot kaut ko savu. Tādēļ otrdien Eiropas Savienības valstu finanšu ministri mēģinās vienoties par kompromisu, kas varētu apmierināt gan dienvidus, gan ziemeļus. 

ĪSUMĀ:

  • Briselē grib jaunu Māršala plānu, bet ar to saprot dažādas lietas.
  • Francijas finanšu ministrs runā par saliedētību un piedāvā jaunu fondu obligāciju izlaišanai.
  • Lemērs arī aicina padarīt Eiropu ekonomiski neatkarīgu.
  • Vācija dod priekšroku Eiropas Stabilitātes mehānisma izmantošanai.
  • Itālijā Stabilitātes mehānisma aizdevumi varētu tikt uzskatīti par pirmo soli.   
  • Eiropas Komisija lielāko uzsvaru vēlas likt uz bloka daudzgadu budžetu.
  • Valstis mēģinās vienoties par kompromisu. Jau iepriekš diskusijas ir bijušas spraigas.

Eiropas jaunais Māršala plānsArtjoms Konohovs

    Ekonomikas atlabšana šobrīd ir karstākais diskusiju temats Briselē. Gandrīz katram politiķim ir par to kaut kas sakāms. Un daudzi piesauc Otrā pasaules kara terminoloģiju, tostarp Māršala plānu, kas toreiz palīdzēja Rietumeiropai atgūties no posta. Tomēr vienota skatījuma uz to, kas būtu jādara, lai Eiropas ekonomika pēc iespējas ātrāk pārdzīvotu šo krīzi, joprojām nav. 

    Francijas finanšu un ekonomikas ministrs Bruno Lemērs pievienojies tiem, kuri uzskata, ka ar esošajiem instrumentiem ir par maz. “Mums nevajag ieslīgt ideoloģiskās diskusijās par eiro obligācijām vai „koronavīrusa obligācijām”. Ir tikai viens politiskais jautājums, kas mums būtu sev jāuzdod:

    Vai mēs būsim saliedēti vai ne? Vai mēs rīkosimies saliedēti kā viens kontinents, lai tiktu galā ar šīs krīzes dramatiskajām sekām? Vai arī mēs parādīsim pasaulei skumju ainu, kurā mūsu kontinents ir sašķelts starp ziemeļiem un dienvidiem?” sacīja Lemērs.

    Francijas finanšu ministrs piedāvāja izveidot jaunu fondu, kas izlaistu obligācijas. Ar šo naudu tiktu finansēta Eiropas atgūšanās no krīzes turpmāko piecu līdz desmit gadu laikā. Pēc tam tā darbība tiktu pārtraukta.

    Lemērs uzskata, ka šī krīze ir arī lieliska iespēja pārskatīt esošās piegāžu ķēdes un pārcelt ražošanu uz Eiropu, lai padarītu mūsu kontinentu ekonomiski neatkarīgu.

    “Esmu pilnībā pārliecināts, ka šī krīze sniedz Eiropas Savienībai vēsturisku izdevību kļūt par ekonomisku un politisku lielvaru starp ASV un Ķīnu. Eiropas Savienībai ir jāizmanto šī izdevība. Un tā ir jāizmanto tagad,” uzsvēra Lemērs.

    Savukārt Vācija ir starp tām valstīm, kas dod priekšroku Eiropas Stabilitātes mehānisma izmantošanai. Šī iestāde jau pastāv un var lēti aizņemties naudu finanšu tirgos, lai piedāvātu to Eiropas valstīm ekonomikas stimulēšanai.

    Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopā ar ārlietu ministru Heiko Māsu publicēja kopīgu rakstu vairāku Eiropas valstu avīzēs. Tajā politiķi norāda, ka Eiropas Stabilitātes mehānisms var īsā laikā un uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem piešķirt Itālijai 39 miljardus un Spānijai 28 miljardus eiro. Turklāt pretī netiktu prasīts nekāds reformu plāns un nenotiktu arī tā dēvētās „troikas” ekspertu vizītes.

    Itālijas valdība tam joprojām nepiekrīt. Tomēr, spriežot pēc tās vadītāja Džuzepes Kontes izteikumiem, Stabilitātes mehānisma aizdevumi varētu tikt uzskatīti par pirmo soli.   

    „Ja tas tiks izmantots kā viens no daudzajiem mehānismiem, tad naudai ir jābūt pieejamai visām dalībvalstīm bez īpašiem nosacījumiem, kas tiktu izvirzīti pirms vai pēc līdzekļu saņemšanas. Šādā gadījumā tas varētu būt viens no rīkiem, kas kopā ar daudziem citiem mehānismiem palīdzēs mums radīt kopēju Eiropas stratēģiju, kas mums visiem ir nepieciešama,” sacīja Konte.

    Arī Spānijas valdība uzstāj uz tā dēvētajām „koronavīrusa obligācijām”, jo tikai tā būšot iespējams ekonomikā iepludināt pietiekami daudz naudas. Atklātajā vēstulē Spānijas valdības vadītājs Pedro Sančess brīdina, ka citādi Eiropas Savienības reputācija tiks nopietni iedragāta.

    Savukārt Eiropas Komisija lielāko uzsvaru vēlas likt uz bloka daudzgadu budžetu. Šobrīd Briselē tiek gatavots pilnīgi jauns priekšlikums, kurā varētu būt krietni vairāk naudas kohēzijas fondiem, kā arī zinātnei un pētniecībai

    „Svarīgākais ir nodrošināt vispusīgu atbildi uz šo krīzi. Ir būtiski, lai dalībvalstis netiktu sašķeltas pēc viņu spējas tikt galā ar šīs krīzes sekām.

    Tas ir mūsu rīcības vadmotīvs. Tieši tādēļ daudzgadu budžets ir tik nozīmīga atlabšanas plāna sastāvdaļa, ko mēs šobrīd gatavojam,” teica Eiropas Komisijas runasvīrs Ēriks Mamērs.

    Visticamāk, ka diskusijas par „koronavīrusa obligācijām” otrdienas finanšu ministru sanāksmē vēl netiks noslēgtas. Tā vietā varētu tikt panākta vienošanās par steidzamiem pasākumiem, kuru vidū būtu arī Stabilitātes mehānisma aizdevumi un vairākas Eiropas Komisijas iniciatīvas. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti