Tomēr nākotnes prognozes Eiropai nav tik daudzsološas. Kaut gan no tūrisma karalienes troņa Eiropu neviens negāzīs, Pasaules Tūrisma organizācija nākamajā desmitgadē daudz straujāku ceļotāju skaita pieaugumu paredz Āzijai. Rezultātā Eiropu apmeklējušo pasaules ceļotāju īpatsvars 2030.gadā varētu samazināties no tagadējiem 50% līdz 41%.
Pasaules tūrisma organizācijas aplēses liecina, ka 2016.gadā kopumā pasaulē ārpus savām valstīm ir notikuši 1,235 miljardi ceļojumu un braucienos ir iztērēts 1,1 triljons eiro. Puse no šiem ceļojumiem jeb 616 miljoni ir notikuši Eiropā. Tūristu tēriņi pērn Eiropā tiek lēsti ap 404,1 miljardu eiro, kas ir 37% no kopējiem ceļotāju izdevumiem. Tādējādi Eiropa krietni apsteidz nākamo ceļotāju vidū iecienītāko pasaules daļu – Āziju un Klusā okeāna reģionu, jo tur pērn notikuši 25% ceļojumu un tūristi tur izdevuši 30% no kopējās summas pasaulē.
Arī šā gada pirmajā pusē pēc Pasaules Tūrisma organizācijas aplēsēm Eiropu ir apmeklējis par 8% lielāks ceļotāju skaits nekā tajā pašā periodā pērn.
Bez jebkādiem pārsteigumiem pasaules ceļotāju vidū populārākās valsts godu bauda Francija. Tā pērn bija galamērķis 82,6 miljoniem ceļojumu.
Turklāt Francija pirmajā vietā ir noturējusies par spīti tam, ka terora aktu ietekmē tajā paviesojās par 2,2% mazāk ceļotāju nekā 2015.gadā. Atpaliekot tikai no ASV, trešajā apmeklētākās valsts vietā pērn ierindojusies Spānija, kurā atpūtušies 75,6 miljoni. Turklāt atšķirībā no Francijas, Spānija pērn ir piedzīvojusi ceļotāju skaita pieaugumu par 10,3%. Arī tas daļēji ir skaidrojams ar drošības situāciju pasaulē, jo pēc problēmām, ko piedzīvoja gan Ēģipte, gan Turcija, daudzi kūrortu atpūtas cienītāji priekšroku deva Spānijai piederošajām Kanāriju salām. Tāpat starp ceļotāju "TOP 10" valstīm pērn ir Itālija, Lielbritānija un Vācija.
Eiropa tūrisma industrijā nebūt nav viendabīga. Kaut arī nemainīgi populārākais Eiropas reģions ceļojumiem ir Dienvideiropa un Vidusjūras valstis, pērn tūristu skaits tur ir audzis vien par pieticīgu 1% (228,5 miljoni ceļojumu), bet Rietumeiropā izaugsmes nav bijis vispār un tāpat kā 2015.gadā tur noticis 181 miljons ceļojumu. Savukārt vislielākā izaugsme – par 6,4% vērojama Ziemeļeiropā. Vienlaikus skaitliski ievērojamā izaugsme Ziemeļeiropai nodrošinājusi vien 80,2 miljonus ceļojumu, kas ir tikai nedaudz vairāk par trešdaļu no Dienvideiropu apmeklējušajiem tūristiem.
Pasaules Tūrisma organizācija arī lēš, ka ceļošana nākotnē kļūs arvien populārāka un 2030.gadā starpvalstu ceļojumu skaits sasniegs jau 1,8 miljardus, no kuriem joprojām lielākā daļa jeb 744 miljoni notiks Eiropā.
Taču tik izteikta dominance ceļošanas pasaulē Eiropai vairs nebūs un par daudz nopietnākām konkurentēm kļūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis. Ja vēl pērn Eiropa bija galamērķis 50% starpvalstu ceļojumu, tad 2030.gadā, saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas prognozēm, tie būs 41%. Savukārt Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis piesaistīs jau gandrīz 30% ceļojumu. Ar 13,7% sekos abas Amerikas kontinenta daļas, ar 8,2% Tuvie Austrumi, bet ar 7,4% - Āfrika.
