Pasaules panorāma

Metsola: Krievijas iebrukuma eskalācija mobilizē Eiropu

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma - Kas ir jaunais Lielbritānijas premjers un kā Eiropā gatavojas ziemai?

Eiropas reģionos gatavojas ziemai

Eiropa enerģētikas krīzes dēļ ar bažām gatavojas ziemai; taupīt šoziem un meklēt alternatīvas nākotnei cenšas dažādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas sāktais karš Ukrainā ir radījis lielu spriedzi un bažas par gaidāmo ziemu. Ielu apgaismojuma samazināšana, publisko iestāžu apsildes ierobežošana un citi pasākumi, lai taupītu elektroenerģiju – šādi grasās rīkoties daudzviet Eiropā, tomēr uz ilgtermiņa risinājumiem, lai ierobežotu fosilā kurināmā lietošanu un pilnībā atteiktos no tā importa no Krievijas, raugās dažādi. 

Ziemas iestāšanos ar bažām gaida ne tikai Latvijas iedzīvotāji. Straujais piegāžu kritums no Krievijas, kas iepriekš nodrošināja aptuveni 40% no Eiropas Savienības vajadzībām nepieciešamās gāzes, licis valdībām meklēt alternatīvus energoresursus. Krievija vaino Rietumu sankcijas, kas Maskavai noteiktas par tās iebrukumu Ukrainā. Bet Eiropas politiķi uzskata, ka Maskava enerģiju izmanto kā ieroci.

Eiropas pilsētas jau ieviesušas pasākumus enerģijas taupīšanai. Piemēram, Parīzē par stundu ātrāk tiek izslēgts Eifeļa torņa apgaismojums. Bet Budapešta jau vasarā ieviesa taupībai paredzētus ierobežojumus – publisko iestāžu telpas drīkstēja atdzesēt vien līdz 25 grādu slieksnim. Tomēr ziemai gatavoties ir grūtāk. Ziemā valsts iestāžu ēku telpas drīkstēs sildīt vien līdz 18 grādiem.

Budapeštas mēra vietniece Kata Tutto norādīja: "Redzam, ka cenas pieaugušas ne par 20 vai 30 procentiem, bet pašvaldībām par elektrību tās pieaugušas pat astoņas vai pat 13 reizes."

Ungārijai joprojām ir līgums ar "Gazprom", no kura tā turpina iepirkt gāzi. Budapeštas vicemēre norādīja, ka, arī iepērkot gāzi no Krievijas, tās cena pašvaldībām paaugstinājusies vairāk nekā astoņkārt.

"Daudzas pilsētas apsver aptumšot ielas apgaismojumu, izslēgt ielu gaismas naktī. Apsver samazināt sabiedriskā transporta reisus un pagarināt ziemas brīvlaiku bērnudārziem. Šie apsvērumi un lēmumi ietekmēs vīriešus un sievietes dažādi. Kad domāju par tumšām ielām un naktīm mazās un vidēja izmēra pilsētās jebkur, uztvere par drošību ir tik ļoti atšķirīga mums – sievietēm. Tādēļ saku, ka šis nav enerģētikas, bet gan drošības jautājums," atzīmēja Tutto.

Prioritātes, gatavojoties ziemai, ir dažādas ne vien Eiropas līmenī, bet pat vienas valsts reģionu starpā. Diviem dažādiem Spānijas reģioniem ir visnotaļ atšķirīga pieeja šim jautājumam. Spānijas Baleāru salu valdības pārstāvis norādījis, ka situācija uz salām ir īpaši sarežģīta. Tas tādēļ, ka tās atkarīgas no enerģijas piegādēm no Eiropas kontinenta.

Baleāru salu apgabala valdības ģenerāldirektors ārlietās Antonio Vicens Vicens skaidroja: "Runājot par situāciju ar enerģētiku, ir taisnība, ka salu gadījumā tas ir nedaudz citādāk. Piegāžu pārtraukumi, kas ir kontinentā, nozīmē, ka esam neaizsargātāki pret enerģijas trūkumu un dažādām krīzēm. Tāpēc mums jābūt gataviem. Tas ir iemesls, kāpēc mēs salās cenšamies paātrināt pāreju uz atjaunojamo enerģiju."

Citviet Spānijā raugās kodolenerģijas virzienā. Spānijā patlaban ir septiņi aktīvi kodolreaktori. Ik gadu tie nodrošina vairāk nekā 20% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Kastīlijas un Leonas reģionālās valdības viceprezidents Huans Garsija Galardo norādīja: "Mūsu reģionā mēs vēlamies atgūt kodolenerģiju, jo esam secinājuši, ka bez kodolenerģijas mums nav labu cenu enerģijai – gan nozarei, gan ģimenēm. Un mēs vēlamies atgūt veselo saprātu šajā jomā."

Valstis noteikti vēlētos lielāku atbalstu no Eiropas Savienības. Taču no Kohēzijas fondiem līdzekļus enerģētikas krīzes pārvarēšanai nesagaidīt. Tā apgalvojis Eiropas Reģionu komitejas prezidents Vasko Alves Kordeiro. Viņaprāt, Kohēzijas politikas sistēmai ir jākoncentrējas uz ilgtermiņa investīciju politiku. Tādēļ īstermiņa atbalsts netiek plānots.

"Mēs visi varam saprast, kāpēc pandēmijas laikā vai Ukrainā nauda tika izmantota šo ārkārtas situāciju risināšanai. Bet, manuprāt, nepieciešams saprast, ka mēs nevaram un mums nevajadzētu padarīt ārkārtas apstākļus par jauno normālo. Un tas ir katru reizi, kad jums ir ārkārtas situācija, – jūs vēršaties pie Kohēzijas fondiem, paķerat naudu, lai to atrisinātu," atzīmēja Kordeiro.

Kaut arī šis ir ieskats vien dažu Eiropas reģionu plānos par gatavošanos ziemai, barga sala iestāšanos ar bažām gaida visa Eiropa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti