Eiro fokusā

Ja plīsīs "Baltijas burbulis", cietīs tūrisma nozare

Eiro fokusā

Mazie un vidējie uzņēmumi varēs saņemt atbalstu akciju un obligāciju emisijai biržā

Eiropā diskutē par darba dienu skaita samazināšanu. Vai tas aktuāli arī Latvijā?

Eiropā diskutē par darba dienu skaita samazināšanu. Vai tas aktuāli arī Latvijā?

Vairākās Eiropas valstīs šobrīd diskutē par darba dienu skaita samazināšanu. Konkrētāk – par iespēju strādāt nevis piecas, bet četras darba dienas nedēļā. Piemēram, Vācijā līdz 2030. gadam autobūvē nodarbināto skaits varētu samazināties pat uz pusi, tāpēc saīsināta darba nedēļa ļautu saglabāt darba vietas un samazināt bezdarba līmeni. Vai šāds risinājums būtu aktuāls arī Latvijā?

Latvijas Universitātes (LU) profesore Baiba Šavriņa stāsta, ka ideja par saīsinātu darba nedēļu nav jauna – par to diskutēja jau pagājušā gadsimta 30. gados, Lielās depresijas laikā, kad bija daudz bezdarbnieku.

"Tolaik slavenais angļu ekonomists Džons Meinards Keinss rakstīja, ka nākotnē amerikāņi nestrādās vairāk par 15 stundām nedēļā. Un tas būs saistīts ar tehnisko progresu, jo mašīnas var paveikt daudz no tā, ko cilvēks dara šobrīd. Tagad "Microsoft" Japānā ieviesis četru darba dienu nedēļu un konstatēja, ka tik tiešām darba ražīgums ir audzis par 40%.

Bet ir jāsaprot, ka runa ir par Japānu, kur, protams, darbaspēks tiek izmantots maksimāli, un tad tā produktivitāte tiešām arī aug," skaidroja LU profesore.

Saīsināta darba nedēļa ļauj vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni, cilvēki ir laimīgāki un  samazinās izdegšanas sindroms. Šavriņa stāstīja, ka Jaunzēlandē, kur ekonomikā ļoti svarīga ir tūrisma nozare, šogad saīsināta darba nedēļa, lai cilvēki vairāk ceļotu pa savu valsti. Saīsināta darba nedēļa ļauj ietaupīt elektroenerģiju, tomēr galvenais ieguvums ir iespēja samazināt bezdarba līmeni.

"Francijā 1996. gadā pieņēma likumu, kas noteica, ka esošajiem darbiniekiem darba laiku saīsina, lai varētu darbā pieņemt bezdarbniekus. Īpašs akcents bija uz ilgstošajiem bezdarbniekiem.

Šis eksperiments ilga divus gadus un pārauga protesta kustībā. Īpaši jaunieši demolēja, dedzināja autobusus un sita logus," teica Šavriņa.

Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš vērtēja – Vācija, Somija un Francija diskutē par īsāku darba nedēļu, jo tur strādā produktīvāk un stundā nopelna daudz vairāk nekā Latvijā.

"Piemēram, Vācijā strādā 35 stundas nedēļā, vidēji stundā pelna 30 eiro. Tas nozīmē, ka viņu ienākumi nedēļā pārsniedz 1000 eiro. Mēs strādājam 40 stundas, un vidējais ienākums ir 10 eiro stundā, kas attiecīgi nedēļā ir 400 eiro. Attīstītajās ekonomikās cilvēki pat ar mazāku stundu skaitu nopelna pietiekami daudz naudas iztikai.

Domāju, ja Latvijā ieviestu šādu regulējumu, daudzi turpinātu strādāt virsstundas un tā palielinātu savus ienākumus," sprieda EM pārstāvis.

LU profesore Baiba Šavriņa uzsver, ka ir darba vietas, piemēram, slimnīcas un lidostas, kur darbs notiek septiņas dienas nedēļā 24 stundas diennaktī  un nekad nevarēs ieviest četru dienu darba nedēļu. Strādājot mazāk, samazināsies arī ienākumi.

"Vidēji samazinājums būs 10%. Ir dažādas tradīcijas un mentalitātes. Ir liels iedzīvotāju slānis, kas nemaz nealkst strādāt un daudz labprātāk dzīvo uz sociālās nodrošināšanas pabalstiem. Uzņēmumiem ir grūti pieņemt jaunus cilvēkus darbā, tie vēl ir jāapmāca, līdz ar to ekonomiskais efekts jau ir ļoti apšaubāms. Tātad ir gan administratīvās, gan finanšu grūtības.

Daudz izdevīgāk ir paturēt darbā pieredzējušu darbinieku, un arī paaudžu nomaiņa ne visur notiek veiksmīgi," klāstīja LU profesore.

EM Analītikas nodaļas vadītājs vērtēja, ka par saīsināto darba nedēļu tiek runāts arī Covid-19 pandēmijas dēļ.

"Vidēji Eiropā 2. ceturksnī bija ekonomikas kritums par 15% un atsevišķās valstīs tuvu 20%, ar ļoti negatīvu ietekmi uz darba tirgu. Šādā krīzes situācijā, iespējams, šāds risinājums tiek skatīts, lai mazinātu bezdarbu. Latvijā iekšzemes kopprodukts kritās par 9%, bezdarba pieaugums bija gana straujš tieši aprīlī un maijā, kas bija Covid-19 smagākie mēneši, bet jūnijā bezdarba līmenis samazinājās un arī bezdarbnieku skaits ne tuvu nebija tik liels kā 2008. gada finanšu krīzes laikā," teica Salmiņš

Ja Latvijā vairāk ražos produktus ar augstāku pievienoto vērtību, tad varēs strādāt mazāk, bet nopelnīt vairāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti