ĪSUMĀ:
- Eiropas Komisija: Bioekonomika saudzēs resursus un radīs jaunas darbavietas.
- EK: Tā ir atbilde cilvēku skaita pieauguma un klimata pārmaiņu izaicinājumiem.
- EK mērķi: stiprināt biodomāšanā balstītus sektorus, ieviest bioekonomiku ES valstīs.
- Brisele veidos bioekonomikas uzraudzības mehānismu.
Stratēģijā īpaši ir pieminētas arī jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās ir liels neizmatotas biomasas un atkritumu potenciāls.
„Pasaulē ar ierobežotiem bioloģiskajiem resursiem un ekosistēmām ir jāmeklē jauni inovatīvi ceļi, kā pabarot cilvēkus un apgādāt viņus ar ūdeni un enerģiju. Bioekonomikā aļģes var pārvērst par degvielu, var pārstrādāt plastmasu, atkritumus pārvērst jaunās mēbelēs, apģērbā, un rūpnieciskos blakus produktus - rūpnieciskajos mēslojumos,” norādīja Eiropas Komisija, pie viena uzsverot, ka bioekonomikai ir potenciāls nākamajos desmit gados radīt miljonu jaunu darba vietu, kas ir viens no Eiropas Savienības redzamākajiem pūliņiem.
Ar jauno stratēģiju žurnālistus Briselē iepazīstināja Eiropas Komisijas viceprezidents Jirki Katainens, kurš arī norādīja, ka šie ir daļēji pūliņi, kā Eiropas Savienība var atbildēt uz tiem izaicinājumiem, ar kuriem pasaule patlaban sastopas, pieaugot iedzīvotāju skaitam un mainoties klimatam.
„Bioekonomika viena pati problēmas neatrisinās, taču tā var būt daļēja atbilde uz tām,” pauda Katainens.
“Eiropas Komisija, kā jūs zināt, līdz šim ļoti aktīvi ir iestājusies par cirkulāro, resursiem draudzīgo ekonomiku, un mēs vēlamies atsvaidzināt mūsu bioekonomikas stratēģiju, lai pārliecinātos, ka, piemēram, veiksmīgi tajā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas,” sacīja Katainens.
Jaunajā stratēģijā ir trīs galvenie mērķi – vairot un stiprināt biodomāšanā balstītus sektorus, ātri ieviest bioekonomikas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un arī saprast tās ekoloģiskos ierobežojumus.
Stratēģijā īpaši izcelts, ka ir jārūpējas par investoriem, kas vēlētos ieguldīt šajā nozarē, un tiem, kuri gribētu, bet baidās no riska, un arī minēts, ka Centrāleiropā un Eiropas Savienības Austrumu valstīs ir liels neizmantotas biomasas un atkritumu potenciāls, un Eiropas Komisija īstenos projektus, lai palīdzētu šo situāciju risināt.
Brisele arī veidos uzraudzības sistēmu, kas vēros, kā šī uz bioresursiem balstītā ekonomika attīstās un vai tā ir saudzīga.
Jau tagad Eiropas Savienība finansē dažādus pētniecības un demonstrējumu projektus, kas īpaši pievērš uzmanību cirkulāro bioloģisko risinājumu izmantošanai.
Bioekonomika ir viena no lielākajām un svarīgākajām Eiropas Savienības nozarēm, kas aptver lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, pārtiku, bioenerģiju un bioloģiskos produktus, un visa gada apgrozījums ir aptuveni 2 triljoni eiro, un tajā strādā aptuveni 18 miljoni cilvēku. Tā ir arī galvenā lauku un piekrastes teritoriju izaugsmes veicināšanas joma.
Jau aiznākamnedēļ, 22. oktobrī, Briselē Eiropas Komisija tam veltīs īpašu konferenci, kurā pārrunās jauno stratēģiju ar visu valstu ieinteresētajām pusēm.
