ĪSUMĀ:
- Izaugsme eirozonā 2018.gadā prognozēta 2,3% līmenī
- Tomēr eirozonas ekonomika pakļauta ārējiem faktoriem.
- EK koriģē Latvijas izaugsmes prognozi no 3,5% uz 3,3%.
- Latvijas izaugsmes prognozi ietekmēja situācija banku sektorā un dzelzceļa kravu apjoma kritums.
Izaugsmes rādītāji gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā pārspēs prognozes par 2017. gadu, sasniedzot desmitgades augstāko līmeni – 2,4 %. Tiek prognozēts, ka arī 2018. gadā izaugsme būs spēcīga, bet 2019. gadā atslābs tikai nedaudz, un izaugsmes rādītāji būs 2,3 % un 2% attiecīgi ES kopumā un eirozonā, prognozē Eiropas Komisija.
Privātais patēriņš joprojām ir stabils, savukārt eksports un ieguldījumu apjoms ir palielinājies. Bezdarba līmenis eirozonā turpina samazināties, un pašlaik tas ir sasniedzis aptuveni pirmskrīzes līmeni. Tomēr ekonomika ir vairāk pakļauta ārējiem riska faktoriem, kas ir kļuvuši izteiktāki un nelabvēlīgāki.
Stabila izaugsme veicina valdības budžeta deficīta un valsts parāda tālāku samazināšanos un darba tirgus apstākļu uzlabošanos. Eirozonā kopumā budžeta deficīts ir mazāks par 1% no IKP (iekšzemes kopprodukta), un tiek prognozēts, ka šogad tas visās eirozonas dalībvalstīs būs mazāks par 3%.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, raksturojot Latvijas ekonomiku, informēja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara prognozei Latvijas ekonomikas izaugsme šogad tiek prognozēta 3,3% apmērā. Iepriekš prognozēta izaugsme 3,5% apmērā.
“ES fondu ietekmē turpinās pieaugt investīcijas, kā arī joprojām strauji augošais algu līmenis un mērens nodarbinātības pieaugums nodrošinās stabilu mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps ir nedaudz koriģēts uz leju. Tas ir saistīts ar problēmām banku sektorā un dzelzceļa tranzīta kravu apjoma kritumu. Latvijas budžeta deficīts šogad un nākošgad nedaudz pārsniegs 1% no IKP. Salīdzinājumam, Igaunijā un Lietuvā tiek prognozēts sabalansēts budžets vai neliels pārpalikums,” pavēstīja Dombrovskis.
KONTEKSTS:
Latvijas IKP faktiskajās cenās pērn bija 26,9 miljardi eiro, tas pieauga par 4,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu. Finanšu ministrija prognozēja 2018.gadā IKP pieaugumu par 4% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. EK ziemas prognozēs Latvijai lēsa 3,5% izaugsmi, kas būtu straujākā no visām Baltijas valstīm. Savukārt Latvijas Bankas prognozes 2018.gadam bija optimistiskākas - 4,1%.
Prognozes koriģēja situācija banku sektorā. Pēc ASV pārmetumiem par “naudas atmazgāšanu” ceturtā lielākā banka pēc aktīviem “ABLV” piedzīvoja grūtības un nolēma pašlikvidēties, bet valsts sāka cīņu ar čaulas kompānijām banku klientu rindās, un premjers iepriekš atzina, ka teorētiskās aplēses liecina – šī cīņa var ietekmēt ekonomiku līdz 0,5% no IKP.
Šogad plānotais dzelzceļa kravu apjoms ir 47 miljoni tonnu, kas ir vairāk nekā pērn, kad pārvadāto kravu apjoms bija 43,8 miljoni tonnu, taču mazāk nekā iepriekšējos gados. Krievijas kravu apjoms samazinās, bet mainās kravu struktūra, un pārvadātas tiek vērtīgākas kravas.
