Pagājušā gada novembrī ES prognozes liecināja, ka divus ceturkšņus pēc kārtas bloka ekonomika piedzīvos negatīvu izaugsmi jeb recesiju. Šādas prognozes veicināja Krievijas karš pret Ukrainu un tā radītās sekas, īpaši Eiropas enerģijas tirgos.
Taču tā vien liekas, ka ES un dalībvalstu kopīgā rīcība ir nesusi rezultātus un, kā ir paziņojis EK ekonomikas komisārs Džentiloni, 2023. gadu varam uzsākt ar pozitīvām ziņām: "Eiropas Savienības ekonomika šo gadu ir uzsākusi uz veselīgākiem pamatiem, nekā tika gaidīts. Un izskatās, ka tā ir izvairījusies no recesijas. Kopš novembra mēs esam redzējuši virkni pozitīvu notikumu – Eiropas gāzes iepirkuma cenas ir nokritušās pat zem pirmskara līmeņa. To veicina arī pieprasījuma mazināšana, piegādes avotu diversifikācija un, protams, arī maigie laika apstākļi. Labāki, nekā cerēts, ir arī gada nogales izaugsmes rādītāji, kā arī ekonomiskā noskaņojuma uzlabošanās, un tas liek domāt, ka mēs esam par mata tiesu izbēguši no tehniskās recesijas, kas tika prognozēta vēl rudenī."
Iepriekš negatīva izaugsme tika prognozēta trijām valstīm, bet tagad tāda ir vairs tikai viena – Zviedrijai tiek prognozēts 0,8% ekonomikas kritums. Par ES ekonomisko dzinējspēku uzskatītā Vācija tomēr saglabās 0,2% izaugsmi, kas ir aptuveni par vienu procentpunktu augstāk, nekā iepriekš domāts. Un, visbeidzot, trešā valsts, kurai tiek prognozēta izvairīšanās no recesijas, ir Latvija – tai izaugsme tiek prognozēta 0,1%. Tādām valstīm kā Igaunija, Lietuva un Polija izaugsmes rādītāji ir nedaudz pazemināti, bet pārējām valstīm tie paliek vai nu paredzētajā līmenī, vai arī tiek sagaidīts neliels kāpums.
Džentiloni atzīmēja: "Ekonomiskā izaugsme 2022. gadam tagad tiek prognozēta 3,5% robežās, un tas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk, nekā prognozēts rudenī. Runājot jau par 2023. gadu, – izaugsme būs 0,5%. Un tas ir par 0,5% augstāk, nekā rudenī prognozēts. Arī inflācijas līmenis ir sasniedzis augstāko punktu un turpinās kristies, pateicoties strauji krītošajām enerģijas cenām, – pagājušajā gadā inflācija bija 9,2%, šogad tie būs 6,4% un 2,8% nākamajā gadā."
Kā uzsvēris Džentiloni, kopumā šie rādītāji liecina par ES noturību un to, cik nozīmīga ir kopējā atbilde uz dažādiem satricinājumiem. Taču, pēc komisāra vārdiem, priekšā vēl ir grūts laiks un daudz kas būs atkarīgs no ģeopolitiskā saspīlējuma un tā, vai un cik ilgi turpināsies karš Ukrainā. Komisārs atzina, ka neskaidrība valda gan investoru, gan kompāniju vidū, gan ekonomikā kopumā.
To apliecina arī tādi rādītāji kā inflācija, kurā nav iekļautas pārtikas un enerģijas cenas, – šie rādītāji ir turpinājuši pieaugt arī janvārī.
Kā norādījis izdevums "Politico, pašreizējā situācija rada vēl vairākus riskus. Piemēram, zemais bezdarba līmenis var veicināt strauju algu kāpumu un palielināt inflācijas spiedienu. Lai arī gāzes krātuves pēc šīs ziemas ir piepildītas salīdzinoši vairāk nekā citus gadus un patēriņš ir samazinājies, pirms nākamās ziemas krātuves piepildīt tomēr var būt diezgan izaicinoši. Vienlaikus tiek prognozēts, ka šajā situācijā dalībvalstu centrālās bankas varētu pastiprināt monetārās politikas uzraudzību, izraisot šoka viļņus banku sistēmā, jo parādos varētu nonākt gan uzņēmumi, gan arī, piemēram, hipotekāro kredītu ņēmēji. Tas savukārt varētu veicināt pārmaiņas arī nekustamo īpašumu tirgū.
Eiropas biržu indeksi uz EK ziemas ekonomikas prognozēm reaģēja ar piesardzīgu kāpumu. Tagad tiek gaidīta reakcija arī no ASV Federālo rezervju sistēmas. Jau otrdien ir paredzēts publiskot ASV patēriņa cenu indeksa datus, no kuriem būs atkarīgs, kāda būs turpmākā ASV Finanšu ministrijas rīcība.
