Eirogrupas priekšsēdētājs Jerūns Deiselblūms norādīja, ka Eirogrupas finanšu ministri apņēmušies uzturēt eirozonas spēku un uzticību tai. Viņš arī atzīmējis, ka Grieķijas valdība, paziņojot par nodomu nākamnedēļ rīkot referendumu par taupības programmas nosacījumiem, ir izjaukusi sarunu procesu.
Eirogrupas kopīgajā paziņojumā uzsvērts, ka kopš šī gada 20.februāra intensīvajās sarunās mēģināts panākt situācijas risinājumu, taču ilgstoši sarunas bija neveiksmīgas, lai gan Grieķijai piedāvāti saprātīgi taupības politikas priekšlikumi un aizdevēji bija pretimnākoši.
Diemžēl par spīti visiem centieniem un Eirogrupas atbalstam Grieķija šos priekšlikumus noraidījusi, vienpusēji izstājoties no sarunām, lai gan Eirogrupa līdz pēdējai minūtei bija gatava atbalstīt Grieķiju reformu ceļā, kas palīdzētu valsts ekonomikai atgūties un atsākt izaugsmi.
Eirogrupa norāda, ka Atēnu iecerētais referendums par taupības politikas nosacījumiem plānots 5.jūlijā – jau pēc parāda atmaksas termiņa beigām. Līdz ar to pašreizējā vienošanās par palīdzību Grieķijai beidzas 30.jūnijā.
Eirozonas iestādes gatavas darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti eirozonā, uzsvērts paziņojumā.
Eirogrupa tiekas bez Grieķijas
Tūlīt pēc eirogrupas paziņojuma tika sarīkota otra sanāksme jau bez Grieķijas pārstāvju klātbūtnes, kurā ministri sprieda par notikušā iespējamām sekām un turpmākajām darbībām, lai nodrošinātu eirozonas stabilitāti un normālu darbību.
Kā uzsvēris Grieķijas finanšu ministrs Jannis Varufakis, eirogrupas nevēlēšanās līdz referenduma norises laikam atlikt palīdzības programmas beigu datumu izdarot nopietnu triecienu visas eirogrupas imidžam. Pēc viņa vārdiem, iespējams, šis nodarījums ir neatgriezenisks. Taču par spīti visam viņš ir apņēmības pilns arī atlikušajā laikā līdz otrdienai darīt visu iespējamo, lai vienošanos ar Eiropas Savienību, Starptautisko valūtas Fondu un Eiropas Centrālo banku tomēr panāktu un palīdzības programma tiktu pagarināta arī pēc 30.jūnija.
Gadījumā, ja tas izdotos, Varufakis apstiprinājis, ka viņa pārstāvētā valdība, kas iestājas pret jauniem taupības pasākumiem, tomēr aicinātu savus vēlētājus referendumā šo piedāvājumu atbalstīt.
Kā norāda grieķu izdevuma „Kathimerini” komentētājs Niks Malkutzis, Grieķijas nu jau visai reālā atdalīšanās no eirozonas ir tikai viena daļa no problēmas. Daudz grūtāk būs pārvarēt to šķelšanos grieķu sabiedrībā, ko pēdējo mēnešu laikā šis jautājums ir radījis. Turklāt viņš arī norāda, ka ir izveidojusies visai absurda situācija – grieķu parlamentāriešiem nākamajā nedēļā līdz referendumam būs jādiskutē par kreditoru piedāvājuma, kura faktiski nemaz nebūs.
Tukšo bankomātus
Tikmēr Grieķijā iedzīvotāji sestdien steidz izņemt naudu no bankomātiem bažās par iespējamo defoltu, kas varētu sekot pēc iecerētā referenduma jūlija sākumā, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Grieķijas otrajā lielākajā pilsētā Saloniki vairākos bankomātos ir beigusies nauda. Savukārt pie Nacionālās bankas ir izveidojusies 50 cilvēku rinda.
Jau vēstīts, ka Grieķija piektdien noraidīja starptautisko kreditoru piedāvājumu, kurā bija paredzēta starptautiskās programmas pagarināšana uz pieciem mēnešiem 12 miljardu eiro apmērā, pretī veicot dažādas reformas.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis, ka par starptautisko kreditoru piedāvāto reformu un taupības pasākumu plānu nākamsvētdien, 5.jūlijā, rīkos referendumu.
Vienlaikus Ciprs norādīja: tā kā referendumu plānots sarīkot jau nākamsvētdien, 5. jūlijā, Grieķija mēģinās panākt parādu atmaksas termiņa pagarinājumu par dažām dienām.
"Es aicināšu Eiropas līderus par dažām dienām pagarināt pašreizējo glābšanas programmu. Tas nepieciešams, lai grieķu vēlētāji varētu brīvi paust savu viedokli bez šantāžas un spiediena. To nosaka gan Grieķijas konstitūcija, gan Eiropas Savienības vērtības," teica Grieķijas premjers.
Jau vairākus mēnešus kopš februāra Grieķija nespēj vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai arī sāktu atmaksāt parādu Starptautiskajam valūtas fondam.
