Turklāt katrs trīsdesmitais (3%) no sava darba devēja ir saņēmis daļēju samaksu skaidrā naudā („aplokšņu algas"), secināts „Eirobarometra” apsekojumā, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa. Nedeklarēts darbs joprojām ir plaši izplatīts Eiropā, lai gan problēmas apmērs un attieksme pret to dalībvalstīs ir atšķirīgi.
Apsekojumā konstatēto problēmu risināšanai ir plānots aprīlī iesniegt Eiropas Komisijas priekšlikumu par Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kuras mērķis būs pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai šo jautājumu risinātu efektīvāk.
„Eirobarometra” apsekojums liecina, ka 60% aptaujāto galvenais iemesls nedeklarētu preču vai pakalpojumu iegādei ir zemāka cena, bet 22% to darījuši, lai palīdzētu draugiem.
Savukārt 50% kā galvenos iemeslus nedeklarēta darba strādāšanai min labumus abām pusēm, 21% apgalvo, ka viņiem ir grūtības atrast oficiālu darbu, 16% uzskata, ka nodokļu slogs ir pārāk liels un 15% apgalvo, ka viņiem nav citu ienākumu. Dienvideiropas iedzīvotāji īpaši bieži min grūtības atrast oficiālu darbu (41%) vai to, ka viņiem nav citu ienākumu avotu (26%).
Eiropieši nedeklarētām precēm vai pakalpojumiem vidēji gadā iztērē 200 eiro, savukārt nedeklarētā darba veicēji par šādu darbu vidēji gadā nopelna 300 eiro.
Vispieprasītākās nedeklarētās preces un pakalpojumi ir mājokļu remonts un rekonstrukcija (29%), automašīnu remonts (22%), mājas uzkopšana (15%) un pārtika (12%).
Eiropieši lielākoties strādā nedeklarētu darbu mājokļu remonta un rekonstrukcijas jomā (19%), dārzkopībā (14%), uzkopšanā (13%) un bērnu pieskatīšanā (12%).
Latvijā, Nīderlandē un Igaunijā ir visvairāk respondentu, kas strādā nedeklarētu darbu (11%). Tomēr starp valstīm pastāv būtiskas atšķirības attieksmē un izpratnē par to, kas tiek uzskatīts par nedeklarētu darbu, kā arī attiecīgo pakalpojumu veida un apjoma atšķirībām.
3% respondentu apgalvo, ka viņi saņem daļu no sava atalgojuma "skaidrā naudā uz rokas", kas biežāk notiek mazākos uzņēmumos. Gada ienākumu daļa, kas tiek saņemta kā aplokšņu algas, vislielākā ir Eiropas dienvidos (69%), kam seko Austrumeiropa un Centrāleiropa (29%), savukārt kontinentālajā Eiropā un Ziemeļvalstīs konstatēti zemāki rādītāji (attiecīgi 17% un 7%).
Salīdzinājumā ar iepriekšējo apsekojumu 2007. gadā, pat, ja nedeklarētā darba kopējā izplatība ir salīdzinoši stabila, ir vērojamas atšķirīgas katrai valstij raksturīgās norises; nedeklarēta darba piedāvājums ir strauji samazinājies dažās valstīs, piemēram, Latvijā, savukārt Spānijā un Slovēnijā tas ir nedaudz pieaudzis.
Piecu gadu laikā ievērojami palielināts nedeklarētā darba pieprasījums ir konstatēts Grieķijā, Kiprā, Maltā un Slovēnijā, "algas izmaksāšana skaidrā naudā uz rokas" samazinājās krīzes laikā, jo īpaši Centrālajā un Austrumeiropā, bet tā pieauga Grieķijā.
Nedeklarēts darbs ir definēts kā jebkādas apmaksātas darbības, kas pēc sava rakstura ir likumīgas, bet, ko nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības. Šis jēdziens ir iekļauts Eiropas Nodarbinātības stratēģijā, un kopš 2001. gada šo jautājumu ietver nodarbinātības pamatnostādnēs, kas ir adresētas dalībvalstīm.
Jau 2012. gada aprīlī pieņemtajā Nodarbinātības paketē ir uzsvērts, ka neoficiāla vai nedeklarēta darba pārveidošana par oficiālu nodarbinātību varētu palīdzēt samazināt bezdarbu un ka ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm.
"Nedeklarēts darbs ne tikai pakļauj darbiniekus bīstamiem darba apstākļiem un zemākiem ienākumiem, bet arī atņem valdībām ieņēmumus un apdraud mūsu sociālās aizsardzības sistēmas. Dalībvalstīm jāīsteno politika, kas apkarotu nedeklarēto darbu vai arī sekmētu tā pārtapšanu par oficiālu darbu un tām ir jāsadarbojas ciešāk, lai cīnītos pret šo postošo problēmu. Tāpēc aprīlī Eiropas Komisija ierosinās izveidot Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kas savukārt varētu uzlabot sadarbību starp darba inspekcijām un izpildiestādēm visā Eiropā,” sacīja ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors.
