Saistībā ar šo pavērsienu Eiropas Centrālajai bankai nākas arvien vairāk atbildēt uz kritiku, ka tā mākslīgi pazemina eiro kursu, lai iegūtu konkurences priekšrocības. Centrālās bankas vadība uzsver, ka kursa izmaiņas nav vis saistītas ar šādu bankas politiku, bet ir citu apstākļu rezultāts.
Vienlaikus ASV dolāra vērtība pieaug un ir palielinājusies par desmit procentiem attiecībā pret starptautisko valūtu grozu, kurā ietverts eiro, britu sterliņu mārciņa un Japānas jena. Ja tā turpināsies, ASV dolāra vērtība šajā ceturksnī piedzīvos straujāko izaugsmi kopš 1992.gada.
ASV dolārs izjūt augošu pieprasījumu par spīti plaši izziņotajai Eiropas ekonomikas stimulēšanas paketei. Tomēr valūtu tirgos tas nav vienīgais rādītājs. Lētāks eiro nepatiks ceļotājiem, kas dodas uz Savienotajām Valstīm, toties veicinās Eiropas preču konkurētspēju. Bet nauda, kas ieplūdīs finanšu jomā, galu galā nonāks arī citās nozarēs.
Kamēr ASV Federālo rezervju sistēma gatavojas likmes celšanai, padarot dolāru vēl interesantāku valūtas tirgos, tikmēr Eiropas Centrālā banka ne tikai nolaidusi procentu likmi un banku noguldījumiem noteikusi niecīgu vai citkārt pat negatīvu ienesīgumu, bet arī sākusi eiro piedrukāšanu. Divas valūtas un divas diametrāli pretējas rīcības. Ekonomisti saka — starp šīm stratēģijām nav nepieciešams meklēt dziļāku sakarību.
Monetārās politikas pētnieks, Zviedru ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens saka, ka “tām īsti nav jāiet kopā, varētu teikt, ka eirozona šobrīd dara to, ko amerikāņi paveica jau pirms gadiem”.
“Un tagad to pašu cenšas izdarīt eirozona — pazemināt starpbanku aizdevuma likmes; tāpat arī pazemināt eiro vērtību, lai veicinātu eksportu un lielāku ekonomisko aktivitāti eirozonā. Un mums tas šobrīd ir nepieciešams, jo īpaši dienvidu valstīs,” skaidro Hansens.
Eiropas Centrālās bankas dati liecina, ka arvien vairāk naudas pamet eirozonu. Šis kapitāls nonāk citu valstu un uzņēmumu vērtspapīros, tomēr arī tas nāk par labu eirozonai.
Turpretim dolāra vērtības pieaugums, lai gan atspoguļo pieprasījumu pēc šīs valūtas, tomēr jau nesis arī samazinājumu vienā no svarīgākajiem ASV biržu indeksiem – “Dow Jones Industrial”. Tas atspoguļo darījumu vērtību izmaiņu ar 30 lielo Amerikas kompāniju akcijām. Un indekss krītas, parādot tirgus dalībnieku bažas, ka dolāra pieaugums negatīvi atsauksies ASV kompāniju peļņas rādītājos.
Vērienīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi nodrošinās dāsnu līdzekļu pieplūdumu finanšu nozarē. Taču vajadzēs ilgāku laiku, lai pozitīvais efekts izpaustos visā tautsaimniecībā un mūsu makos.
“Tas vienmēr ir lēns process, lai no zemākas valūtas vērtības nonāktu līdz lielākam eksportam. Tas izpaužas gada un divu laikā. Tādēļ negaidiet redzamas izmaiņas jau rīt. Un pat šī izpausme nebūs ļoti spilgta. Vai tas ir brīnumlīdzeklis? Nē! Eksperiments? Zināmā mērā jā! Taču esam to redzējuši Amerikā. Tas nav pavisam jauns eksperiments. Tā tas ir tikai Eiropā,” norādīja Hansens.
Ar ekonomikas stimulēšanas pasākumiem eirozona cer pacelt inflāciju, tuvinot divu procentu līmenim. Taču vienlaikus tai jānovērš jaunu finanšu vai nekustamo īpašumu burbuļu risks. Bet kārdinājums atpelnīt krīzes liesajos gados zaudēto, pārmēru uzkarsējot kādu atsevišķu ekonomikas sektoru, ir liels.
