Panorāma

Kā eiro ietekmēs cenas?

Panorāma

Vecākiem nebūs jāpērk grāmatas un darba burtnīcas

Latviju uzaicina pievienoties eirozonai

Eiro ieviešana nozīmēs gan lielāku stabilitāti, gan iemaksas kopējā fondā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

No nākamā gada janvāra kļūstot par eirozonas valsti, Latvijai pienāksies gan priekšrocības, gan pienākumi, kas skar pilnīgi visas eirozonas valstis.

Starp priekšrocībām ir izdevīgāki kredītprocenti, aizņemoties naudu ārpusē. Tāpat Latvija varēs cerēt uz Eiropas Centrālās Bankas atbalstu finanšu grūtībās. Un Latvijas ekonomisko stabilitāti arī sargās tā sauktais Eiropas Stabilitātes mehānisms, kurā ikviena eirozonas valsts noteiktu grūtību gadījumā var smelties palīdzību.

Taču Latvijai arī jārēķinās ar to, ka tai piecos gados būs jāiemaksā noteikta summa šajā stabilitātes fondā tāpat kā citām eirozonas dalībvalstīm. Latvijas gadījumā tie varētu būt vairāk nekā 200 miljoni latu jeb vairāk nekā 300 miljonu eiro. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība") gan atvairīja kritiku, ka tā ir pārāk liela summa mazai valstij.

„Iemaksu Eiropas stabilitātes mehānismā nevar uzskatīt par vienkārši iztērētu naudu. Pirmkārt, tas ir zināmā mērā drošības mehānisms, kas var būt noderīgs jebkurai eirozonas valstij. Ja mēs atceramies savu ne tik seno pagātni, kā mums gāja krīzes laikā, nedomāju, ka varam teikt - Latvijai tas absolūti nav vajadzīgs. Otrkārt, no iemaksām Eiropas stabilitātes mehānismā Latvija turpina saņemt dividendes," skaidroja Dombrovskis.

Vasaras nogalē sāksies plaša iedzīvotāju informēšanas kampaņa, apstiprināja finanšu ministrs Andris Vilks, cerot, ka tas uzlabos sabiedrības domu, jo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pievienošanos eirozonai joprojām neatbalsta.

Eiropas Savienības monetāro lietu komisārs Oli Rēns, kurš pēdējos gados daudz sekojis līdzi norisēm gan Latvijā, gan Baltijā, kopumā atzina, ka Latvija ar šo soli pabeidz arī būtisku posmu pēc neatkarības atgūšanas deviņdesmitajos gados.

„Latvija drīz pievienosies Igaunijai eirozonā, Lietuva būs nākamā - 2015. gadā. Visas trīs Baltijas valstis vai nu jau ir, vai vēl atrodas ceļā uz līdzdalību Eiropas politikas kodolā. Un tas nav, tikai pateicoties tai rīcībai, ko tās īstenoja krīzes laikā, bet arī ievērības cienīgajām ekonomikas un demokrātiskajām pārmaiņām, atgūstot neatkarību dramatiskajā 1991. gada vasarā. Tas ir kaut kas, ko mēs nekad nedrīkstam aizmirst un par ko mums nemitīgi ir jāatgādina,” sacīja Oli Rēns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti