Jau pirms eiro ieviešanas cilvēku domas par ieguvumiem, pievienojoties eirozonai, bija dalītas, ko uzrādīja arī "Eirobarometra" aptauja. Atbalstītāju skaits bija nepilni 60%. Skeptiska ir arī tirgotāja Silva Krajačiča.
"Man ir žēl, ka mēs zaudējam kunu. Un neviens cilvēkiem to nejautāja. Man ir žēl, jo, es domāju, ka valsts, kurai ir sava valūta, spēj uzturēt savu identitāti un vēsturiskās vērtības," sacīja Krajačiča.
Tikmēr juvilierizistrādājumu tirgotājs Mario Nokajs saskata ieguvumus. "Es domāju, ka dažādā ziņā būs vieglāk strādāt un mēs nezaudēsim naudu konversijā."
Daudzi eiro ieviešanu piesauc kā ļoti būtisku arī tādēļ, ka vairāk nekā puse tirdzniecības notiek ar eirozonas valstīm un lielākā daļa tūristu, kas ekonomikā ienes lielu naudu, arī ierodas no eirozonas valstīm.
Kā intervijā Latvijas Radio stāstīja Māra Hrgetiča, latviete, kas dzimusi Venecuēlā, bet tagad jau daudzus gadus dzīvo Horvātijā, lielākā daļa horvātu atbalsta eiro, pārsvarā jaunieši, bet skeptiski savukārt ir vecāki cilvēki.
"Jaunākā paaudze varbūt būtu vairāk noskaņoti par eiro, bet citi drusku atturīgāki, sevišķi tie, kas ir gados un kuriem tā ir liela pārmaiņa. Bet principā noskaņojums ir pārsvarā par eiro, bet noteikti ir cilvēki, kuri to nevēlējās," sacīja Hrgetiča.
Dažas dienas pēc eiro laišanas apgrozībā Horvātijā jau bija manāma plaša neapmierinātība ar jaunāko cenu kāpumu, kas saistīts ar pāreju uz eiro. Cenas Horvātijā kāpa jau pirms tam, un tas notika inflācijas dēļ, kas sasniegusi aptuveni 13%. Bažas par potenciālu cenu kāpumu iedzīvotājiem bija jau iepriekš, atzina Hrgetiča.
"Visvairāk bailes bija nevis zaudēt nacionālo valūtu, bet par to, kas notiks ar cenām un inflāciju," viņa sacīja.
Janvāra sākumā daudzi valsts iedzīvotāji ziņoja, ka mazumtirgotāji un pakalpojumu sniedzēji palielinājuši cenas, neskatoties uz iepriekš izteiktajiem valdības un centrālās bankas solījumiem, ka pēc eiro ieviešanas cenas netiks "noapaļotas" uz augšu. Valdība cenu kāpumu nodēvējusi par ļaunprātību un negodīgu peļņas gūšanu. Ekonomikas ministrs Davors Filipovičs izteicies, ka mazumtirdzniecības tīkli cenas palielinājuši katru mēnesi, un tagad pēc eiro ieviešanas tie atkal cenas kāpina un cenšas apmānīt iedzīvotājus. Taču tas netiks pieļauts, viņš uzsvēra. Martins Evačičs, Horvātijas Darba devēju asociācijas vadītājs ir citās domās.
"Mazumtirgotāji cenas nepaaugstināja. Viņi tās noapaļoja saskaņā ar noteikumiem. Ja pēdējais cipars bija pieci vai vairāk, cena tika noapaļota uz augšu, un, ja tā bija četri vai mazāk, to noapaļoja uz leju, tāpat kā valdība to ierosināja savās pamatnostādnēs," klāstīja Evačičs.
Valdība likusi dienestiem pastiprināt cenu kontroli un aicinājusi tirgotājus atjaunot nepamatoti paaugstinātās cenas 31. decembra līmenī.
Hrgetiča gan skaidroja, ka cenas nebūt nav cēlušās pēkšņi.
"Lielajos veikalos, kā varbūt "Rimi" un "Maxima", jau kopš 1. septembra cenas bija abās valūtās. Lielie veikali jau bija pielāgojuši cenas inflācijai. Nebija tā, ka sagaidīja jauno valūtu un paaugstināja cenas. Tā to nevar darīt. Bija jāparāda visas cenas eiro un kunās. Daži mazāki veikali sagaidīja, kad ievedīs eiro un tad viņi savas cenas ne tikai pārvērtīs uz eiro, bet ieskaitīs arī inflāciju. Varbūt tāpēc tas šoks tagad ir liels, bet tas vairāk ir mazos pārtikas veikalos," sprieda Hrgetiča.
Lai gan eiro tagad ir oficiālā valūta Horvātijā, līdz 14. janvārim vēl var izmantot arī kunu. Pierast pie jaunās valūtas gan nav viegli. To sacīja arī kāda pensionāre tirdziņā.
"Es maksāju ar kunām un saņemu eiro. Ideāli. Bet, es joprojām neesmu saskaitījusi, cik daudz viņi man izdeva. (smejas) Grūti pārveidot cenas. Es nezinu, kā lietot kalkulatoru, es nevaru to izdarīt galvā, jo mans prāts jau ir miglains, tāpēc ikviens var mani apkrāpt, ja vēlas. Es ceru, ka viņi ir godīgi cilvēki, tāpēc mani neapkrāps," teica pensionāre.
Latviete Hrgetiča atzina, ka inflācija valstī ir jūtama un pēdējos 12 gados, tostarp pēdējā laikā, cenas ir ievērojami kāpušas un tas nav saistīts tikai ar karu Ukrainā. Pēc viņas teiktā, cenu kāpums izjūtams ne tikai pārtikai, bet arī nekustamo īpašumu tirgū. Ņemot vērā to, ka Horvātija ir populārs tūristu galamērķis, pērn valstī vairāk nekā 30% nekustamo īpašumu tika pārdots ārzemniekiem, kas arī ir viens no iemesliem mājokļu cenu kāpumam. Zemākā summa par kvadrātmetru nekustamajā īpašumā Zagrebā svārstās ap 2500 eiro.
