Pilsētu un novadu centrus jau kopš Pirmās adventes rotā krāšņi izgreznotas egles, bet daudzi iedzīvotāji tikai tagad steidz izmeklēt pašu skaistāko zaļoksni.
Ceļš no sēkliņas līdz eglītei ir garš. Gadu augusi eglīte ir tik niecīga, ka to pat saskatīt grūti, bet tirdzniecībā nonāk metru līdz divus metrus garas skaistules. Eglīšu cena gan šogad kritusies, un iemesls tam ir Krievijas tirgus.
„Tirgū ienāk no Eiropas nākušās eglītes, kas netiek līdz Krievijai. Viņas koncentrējās gar robežu, un Latvija ir viena no šīm vietām. Ļoti plaša izvēle un zemas cenas - dempinga cenas, kuras mēs, vietējie audzētāji, ietekmēt īsti nevaram,” saka Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš.
Arī Jelgavā tirdzniecības vietu skaits teju vai dubultojies. Lielākoties tiek tirgotas stādaudzētavās audzētas eglītes. Stādaudzētāju biedrības vadītājs skaidro, ka ienācēji egļu biznesā šādu situāciju spēs pārdzīvot vienu līdz divus gadus, bet ne vairāk. „Jo lielāka eglīte, jo lielāki kapitālieguldījumi, jo viņa ir jāuztur. Tas nozīmē, ka šogad daudzi jaunie dabū vilties,” norāda Vītoliņš.
Mazāk sāpīgi pieaugušo konkurenci izjūt tie, kuri eglīšu biznesā darbojas ilgu laiku un kam tas nav vienīgais ienākumu avots. „Mēs cenas nemainām. Mums ir tieši tādas pašas kā iepriekšējos gados, jo mums ir ļoti daudz pastāvīgo klientu, kuri zina, ka tur ir tā, un tad mēs arī nemainām savas tradīcijas,” saka stādaudzētavas „Dimzas” realizācijas daļas vadītāja Dagnija Daukšte.
Pieprasītākās šogad esot sudrabegles un baltegles ar mīkstajām skujām, kā arī eglītes podiņos.
