Līdz šim Rīgas domē saskaņojumu āra terases izvietošanai saņēmuši vairāk nekā 350 ēdinātāji. Rīgas domes pārstāvis Kaspars Līcītis Latvijas Radio norādīja, ka terašu saskaņošana atvieglotā kārtā ir spēkā tiem komersantiem, kas izvēlas kādu no deviņiem tipveida risinājumiem.
Vecrīgā esošais restorāns "Kaļķu vārti" terasi vēl nav izveidojis, bet tuvākajā laikā to grasās darīt, pastāstīja restorāna izpilddirektore Sandra Sirmace.
"Auksts pavasaris, un tās tomēr ir finanses. Ja atrodies uz pašvaldības vai privātās zemes, tad par to ir jāmaksā. Pagājušā gadā pandēmijas laikā bija Rīgas domes atbalsts, kad nebija jāmaksā pašvaldībai par zemes izmantošanu. Tad terasi var turēt, cik ilgi gribi. Bet šajos laikos, kad arī darbinieki ir deficīts, tomēr katra diena terasei kaut ko izmaksā. Šeit ir vajadzīgs tūrists, jo savā laikā no Vecīgas vietējie iedzīvotāji, kas apmeklē restorānus, pazuda," stāstīja Sirmace.
Restorāna "Ferma" šefpavārs Māris Astičs uzsvēra, ka vasarās terasi veido visi ēdinātāji, kuriem vien vieta un iespējas ļauj. Lai gan līdz ar terases atvēršanu tīri teorētiski restorāns var apkalpot vairāk viesu nekā tikai iekštelpās, tomēr šovasar, pēc Astiča domām, pandēmijas laika zaudējumus atpelnīt nebūs iespējams.
"Tikt atpakaļ uz zaļāka zara ir gandrīz neiespējami. Sarežģījumi ir ar darbiniekiem. Daudzi mainījuši profesijas un negrib viesmīlībā strādāt. Protams, arī algu pieaugums, jo viss kļūst dārgāks, un cilvēki vairs nav gatavi strādāt par iepriekšējā laika algām. Pats būtiskākais ir komunālie maksājumi un pārtikas produktu cenas. Es domāju, ka par kovidu mēs jau vairs daudz nedomājam, bet šobrīd spriežam, kā vispār ziemā sildīties un kā lai nopērk pīli, lai klients to pēc tam varētu nopirkt. Pārtikas produktiem cenas pieaugušas par 40–50%. Mēs arī nevaram pacelt pārdošanas cenas tiktāl, lai būtu pareizā biznesa proporcija," stāstīja Astičs.
Restorānu tīkla "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš norādīja, ka atšķirībā no pagājušā pavasara šogad ēdinātājiem šķērslis nav pandēmijas ierobežojumi, kas būtiski samazināja to, cik daudz viesu terasē var apkalpot.
"Pašreiz visi noteikumi ir tādi kā pirms pandēmijas. Restorāns un terase strādā bez ierobežojumiem. Ir ēdinātāji, kas vasarās ar terašu atvēršanu pelna. Mūsu gadījumā fakts, ka mums ir terase, nozīmē – mēs varam saglabāt vasarā esošo apgrozījumu. Tas nekrītas un arī nepieaug. Jo restorānos, kuros nav terases, karstākajā laikā cilvēki neiet tik daudz, jo vēlas sēdēt ārā," stāstīja Bērziņš.
Latvijas Restorānu biedrības dibinātājs un prezidents Jānis Jenzis pauda, ka terašu piepildījumam par labu spēlē tūristu pieaugums, bet šī vasara šajā ziņā nesolās būt rožaina.
"Šobrīd lielākais izaicinājums ir karš Ukrainā, jo ēdināšanas bizness ir ļoti cieši saistīts ar tūrisma biznesu. It īpaši grupu un organizētais tūrisms vai darījumu tūrisms ir ļoti samazinājies. Latvija tomēr Ukrainai ir salīdzinoši tuvu. Varbūt no attālākiem galamērķiem izskatās, ka mēs esam pavisam tuvu," skaidroja Jenzis.
Līdz ar to šovasar uz Latviju vairāk brauks individuālie tūristi, kas bāriem un restorāniem pienesumu nes, bet ne tik būtisku kā grupu tūrisma gadījumā.
Arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš norādīja, ka vismaz pagaidām šī gada pirmā ceturkšņa tūrisma statistikas dati neliecina, ka šī vasara būs tūrismam labvēlīga. Gada sākumā noskaņojums bija pozitīvs, bet situācija krasi pasliktinājās Krievijas sāktā kara dēļ Ukrainā.
Viņš pastāstīja, ka šī gada pirmajā ceturksnī bija 60% no visa un 37% no ārzemju tūristu skaita, kas reģistrēti 2019. gada 1. ceturksnī pirms kovida pandēmijas. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, kad bija tikai 22% no iepriekšējā tūristu daudzuma, gan vērojams pieaugums.
Tūrisma mītnes uzreiz pēc kara sākuma Ukrainā – februāra beigās un marta sākumā – pieredzēja, ka masveidā tiek atceltas rezervācijas.
Tiek prognozēts, ka Latvijā šogad būs 43% no tā tūristu skaita, kas bija 2019. gadā.
Eksperts arī norādīja, ka 20% no Latvijas tūristu skaita veidoja cilvēki no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas.
