Panorāma

Jau sesto dienu visi kopā Latvijā dzīvojam Covid-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā

Panorāma

Eiropas Savienība slēdz ārējās robežas

Viesnīcnieki cer uz valsti

Ēdināšanas uzņēmumiem Covid-19 izraisītās dīkstāves dēļ ievērojami zaudējumi

Covid-19 vīrusa dēļ ieviesto piesardzības pasākumu dēļ ievērojami mainījusies daudzu ēdināšanas uzņēmumu ikdiena – līdz ar dramatisku apmeklētāju skaita sarukumu ievērojumi samazinās arī to apgrozījums. Ēdināšanas uzņēmumi asinsriti mēģina uzturēt ar piegāžu servisu, bet lielās konkurences dēļ ar to vien ir par maz.

Trešdien, 18. martā, par restorānu darba apturēšanu uz laiku paziņoja viena no lielākajām pašmāju restorānu ķēdēm "Lido". Dažādas korekcijas savā darbā ievieš arī citi nozares pārstāvji. Uzrunātie restorānu tīklu un viesmīlības nozares pārstāvji uzsvēra, ka ar nepacietību gaida rītdienas valdības lēmumu par atbalsta mehānismu iedarbināšanu.

ĪSUMĀ:

  • 15 no 36 "Baltic Restaurants Latvia" pusdienu restorāniem uz laiku durvis aizvēruši.
  • "Terra" apgrozījums samazinājies par 80%; saīsināts darba laiks un samazināts darbinieku skaits.
  • Ievērojami sarūk arī "Picas Lulu" apmeklētāju plūsma; savukārt pieaug piegāžu apgrozījums.
  • Arī viesmīlības nozares uzņēmēji rēķina zaudējumus; "Mogotel" slēdz 13 no 15 viesnīcām.
  • "Mogotel" vadība pieļāva, ka nāksies atlaist 90% strādājošo; pagaidām atlaišanas atliktas.
  • Viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumi cer uz valsts atbalsta pasākumiem.

Ēdināšanas uzņēmumiem Covid-19 izraisītās dīkstāves dēļ ievērojami zaudējumiLinda Zalāne
"Baltic Restaurants Latvia" strādā divos biznesa virzienos – aptuveni 80% no tā darbības veido ēdināšanas pakalpojuma sniegšanā mācību iestādēs, bet pārējo – pusdienu restorānu darbība. Uzņēmuma valdes loceklis Guntis Bredovskis stāstīja, ka mācību iestāžu ēdināšana, kamēr valstī noteikta ārkārtas situācija, ir apstājusies.

 

"Vienīgais, kas no izglītības iestādēm ir palikuši, tie ir bērnudārzi, bet šobrīd ir tāda situācija, ka bērnudārzos ir mazāk nekā 10% apmeklētība. Tas nozīmē, ka šī uzņēmējdarbība ir uz mūsu pleciem, notiek subsidēšana," klāstīja Bredovskis.

Tas rada lielus zaudējumus. Arī 15 no 36 uzņēmuma pusdienu restorāniem uz laiku durvis aizvēruši, līdz ar to cerības tiek liktas uz valdības palīdzīgo roku.

Bredovskis akcentēja, kādi būtu svarīgākie atbalsta rīki. "Pašvaldības ir diezgan labi reaģējušas un ir pateikušas, ka nomas tiks atceltas un nāks pretim, bet salīdzinoši šīs nomas apjoms pret darbinieku izmaksām ir diezgan niecīgs. Un šobrīd es vairāk runātu par darbiniekiem, jo algas jāturpina maksāt, izmaksas ir milzīgas. Šeit būtu nepieciešams tas lielākais atbalsts, ko jau valdība ir arī iezīmējusi, ka šis atbalsts varētu būt."

Viņaprāt, jautājums ir par mehānismu un apjomu, bet kopumā no valdības puses tas ir loģisks lēmums. "Pretējā gadījumā, ja šis turpinās ilgākā termiņā, tad darbinieki gluži vienkārši nonāks bezdarbnieku rindās un valsts tāpat dabūs maksāt bezdarbnieku pabalstu."

Arī "Terra restorāni" valdes locekle Ilze Megne atzina, ka vīrusa dēļ uzņēmuma darbībā ieviestas korekcijas. Apgrozījums samazinājies par 80%, līdz ar to abiem restorāniem saīsināts darba laiks un samazināts darbinieku skaits. "Pagaidām vēl cīnāmies, mēģinām strādāt. Aktīvi sekojam līdz, vērtējam, cik daudz cilvēki nāks, kādas ir piegādes."

Viņa stāstīja, ka "Terra" piegādes nodrošina jau piecus gadus, bet šajā krīzes situācijā ēdienu pie klienta sākuši vest arī daudzi citi ēdināšanas uzņēmumi, līdz ar to konkurence pieaugusi. Arī klientu skaits, kas pasūta ēdienu uz mājām, sarucis.

Megne atzina, ka ir apsvērusi uz laiku restorānus slēgt, bet cerīgi gaida valdības lēmumu.

"Manuprāt, ar to, kas ir izskanējis, nav gana, jo valdība runā par nodokļu brīvdienām, bet situācija un ekonomika tik strauji neatkopsies. Respektīvi, ja mēs nenobankrotēsim tagad, tad tāpat, ja šo trīs gadu laikā mums nodokļi jāmaksā, tad tas mūs absolūti neglābj," vērtēja "Terra restorāni'' valdes locekle.

"Picas Lulu" direktore Maija Zariņa stāstīja, ka apmeklētāju plūsmas sarukums ir ievērojams. "Zālē apgrozījums ir krities vairāk nekā uz pusi, bet piegāžu apgrozījums šobrīd, paldies Dievam, aug, jo tikai tādā veidā mēs varam šobrīd izdzīvot."

No vakardienas uzņēmums uz laiku slēdzis sešas no 17 struktūrvienībām. Tas ir pagaidu risinājums, līdz valstī norims ārkārtējā situācija. Zariņa uzsvēra, ka laiki ir grūti, bet pozitīvi, ka valdība domā, kā palīdzēt ēdināšanas uzņēmumiem.

"Mēs noteikti izmantosim nodokļu atlikšanu. Uz trīs gadiem varbūt ne. Skatīsimies uz gadu. Patīk arī tā viņu ideja par 75% no darba algām, jo mums tiešām vairāki darbinieki ir dīkstāvē," atzina uzņēmuma direktore.

Arī viesmīlības nozares uzņēmēji jau rēķina zaudējumus, bet darbinieki atrodas piespiedu dīkstāvē. Viesnīcu tīkls "Mogotel" šobrīd slēdzis jau 13 no savām 15 Latvijas viesnīcām. Tai skaitā arī pirms pieciem gadiem atvērto "Wellton Riga Hotel and SPA" Vecrīgā. 

"Mogotel" viesnīcās, restorānos un SPA kopumā nodarbināti ap 650 cilvēku. Vakar uzņēmuma vadība informēja, ka, iespējams, nāksies atlaist pat 90% darbinieku.

Līdzīgas izvēles priekšā nonākuši arī citi viesmīlības nozares uzņēmumi. Taču, saņemot signālus par iespējamu valdības atbalstu, vismaz pagaidām darbinieku atlaišanas atliktas.

"Šobrīd neesam atlaiduši nevienu darbinieku. Gaidām lēmumu par atbalstu no Latvijas valdības. Ir darbinieki, kuri paši uzteica darbu, jo ir nobijušies, kuri baidās no vīrusa kā tāda," stāstīja SIA "Mogotel" valdes priekšsēdētāja Jeļena Stirna.

Ceturtdien, 19. martā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tiks skatīts likumprojekts par atbalstu koronavīrusa izraisītās krīzes skartajiem uzņēmumiem.

"Šī kļūst ne tikai par veselības nozares problēmu, bet arī atstāj ietekmi uz Latvijas ekonomiku un tautsaimniecību. Vairākām nozarēm jau tagad nepieciešams atbalsts," atzina Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Galvenais iecerētais atbalsta mehānisms – valsts apņēmusies krīzes skartajiem uzņēmumiem palīdzēt izmaksāt algas darbiniekiem, lai pasargātu viņus no atlaišanas. Plānots, ka dīkstāvē nonākušajiem darbiniekiem valsts izmaksās 75% no viņu līdzšinējās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

Pagaidām gan nav iespējams prognozēt, cik ilgi un cik plašam strādājošo lokam šāds atbalsts būs nepieciešams.

Tāpat plānots, ka valsts apmaksās slimības lapas privātā sektorā strādājošajiem, kuriem diagnosticēts Covid-19, kā arī ieviesīs uzņēmumiem nodokļu brīvdienas uz vienu vai vairākiem gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti