Ģimenes uzņēmums "Viesu līči" pirms 25 gadiem savu darbību Jelgavas pievārtē uzsāka ar kafejnīcu, kam tagad pievienojusies arī pirts un trīs viesnīcas numuriņi. Saimnieks Modris Jansons stāstīja, ka gadā viss atpūtas komplekss patērē 95 000 kilovatstundas elektrības.
Jansons: "Elektrība mums nāk lielā straumē. Mēs tikko bijām spiesti palielināt atļauto pieslēgto jaudu, jo diemžēl tehnoloģijas attīstās, arī virtuvē, un reti kura [iekārta] paliek mazāk prasīga elektrības jaudas ziņā."
Lai samazinātu izmaksas, nolemts veidot saules paneļu parku. Tomēr iecere uz priekšu nevirzoties tik ātri, kā gribētos.
"Es esmu daudz ko pieredzējis un arī daudz ko izdarījis, bet nedomāju, ka tas būs vieglākais pasākums, salīdzinot ar to, ko esmu darījis. Tieši birokrātijas dēļ un iesaistīto daudzo struktūru dēļ. Arī "Sadales tīkli", viņi godīgi strādā, bet viņu prasības… Otra lieta – tā neaizsniedzamība, ka tu jau vairs pie tām meitenēm, kā es biju pieradis, aiziet aprunāties nevari," sprieda Jansons.
Šoziem izdzīvot uzņēmumam gan palīdzēšot tas, ka pavasarī par zemāku cenu izdevies iegādāties vismaz pusi no apkurei nepieciešamajām granulām. Turklāt apdomīgais zemgalietis, pārejot no cietā kurināmā uz granulām, malkas apkures katlu nav demontējis.
Jansons pauda: "Tagad, kamēr ārā temperatūra ir pozitīva, mēs noteikti nekurināsim ar granulām. Tur to sadedzināto tonnu skaitu samazināsim. Kādu malciņu vienmēr var atrast. Mēs ābeļdārzā zarus zāģējām, ir savākts viss kas. Es gatavojos ziemai, un šķūnītis ir līdz augšai pilns, tā kā es varētu līdz jaunajam gadam iztikt ar malku vien."
Cenas kafejnīcā gan netikšot paaugstinātas, jo ceļmalas krodziņā neiegriežoties tie turīgākie ļaudis.
Arī Jelgavas uzņēmuma "Viktorija B" ēdināšanas kompleksa vadītāja Sandra Blūmane atzina, ka cenas paaugstināt vairs nevarot un noteikti nemēģināšot arī dārgākos produktus aizstāt ar ko lētāku.
"Skaidrs, ka, ja sadārdzinās energoresursi un arī produktu pašizmaksas ir sadārdzinājusies, mēs neesam proporcionāli cenas palielinājuši, jo tad ir skaidrs, ka par tādām izmaksām neviens nepirks ne bulciņu, ne kotleti. Mēs esam nedaudz palielinājuši, bet cenšamies maksimāli samazināt savus izdevumus. Negribētos likt kotletēs vairāk maizes nekā gaļas. Uz to mēs, godīgi sakot, neesam gatavi. Varbūt putru vairāk tirgosim vai sautējumu ar baklažāniem. Sortimentu varbūt pamainīt var, bet pazemināt latiņu negribētos. Tad mēs nevaram strādāt," sacīja Blūmane.
Viņa stāstīja, ka jau kovida laikā uzņēmums ir saskaitījis visas izmaksas un optimizējuši visu, ko vien var. Šovasar atteikušies arī no atsevišķās gāzes apkures un pieslēgušies pilsētas apkurei, un vairāk optimizēt īsti neesot ko: "Darbinieku skaits mums jau tika optimizēts kovida laikā, īstenībā ļoti labs treniņš, ja tā var teikt, jo mēs izgājām uz to minimumu, lai mēs varētu strādāt. Šajā brīdī mēs esam tādā pašā stāvoklī kā pavasarī."
Pagaidām gan apmeklētāju netrūkstot, bet bažas raisot ziemas mēneši.
"Tad jau redzēsim, es domāju, cilvēki saņems savus rēķinus par oktobri... Kas novembrī būs, es nezinu, cerēsim, ka mājās gatavota sviestmaize mūsu kotleti neizkonkurēs un ka vēl cilvēki nāks un kaut ko pirks. Paldies Dievam ir silts oktobris, un tad nedaudz optimisma cilvēkos ir saglabājies, bet to, kas būs uz priekšu, ir ļoti grūti prognozēt."
Abu uzrunāto ēdināšanas uzņēmumu saimnieki ir vienisprātis, ka palīdzēt pārdzīvot šo laiku var tikai ekonomija, bet, tā kā jostas jau savilktas cieši jo cieši, palīdzēt var tikai veiksme un cerība, ka jaunā valdība tomēr lems par samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi ēdināšanas pakalpojumiem.
