Ēdināšanas nozarē trūkst ap 5000 darbinieku

Sabiedriskās ēdināšanas nozarē darba roku trūkums jūtams ir visās amata pozīcijās – sākot no viesmīļiem un beidzot ar trauku mazgātājiem. Ēdinātāji teic, ka nedaudz trūkstošo darba vietu skaitu palīdz samazināt trešo valstu studenti, kuri iegūst izglītību Latvijā un paralēli studijām vēl piestrādā. Tomēr ar to vien nav gana.

Ēdināšanas nozarē trūkst ap 5000 darbinieku.Linda Zalāne

Ēdināšanas biznesa pārstāvji dialogu ar politiķiem par iespēju nozarei piemērot samazināto PVN 12% apjomā sāka jau 2018. gadā. Toreiz politisko partiju veidotāji piekrita šim risinājumam. Latvijas Restorānu biedrības valdes loceklis, šefpavārs un divu restorānu līdzīpašnieks Ēriks Dreibants stāsta, ka šādu nodokļa politiku ēdināšanas sektoram piemēro vairākās Eiropas valstīs un arī Latvijā tas būtu risinājums, kā nozarei veiksmīgāk izkļūt no ēnu ekonomikas.

"Protams, pēc vēlēšanām neviens vairāk neko neatcerējās un savā ziņā mūsu nozare tika piekrāpta. Ne tikai mediķi, bet arī mēs. Ja dod vārdu, tad es tam ticu. Tagad mēs esam apmēram tajā punktā, kur esam visu laiku bijuši," saka Dreibants.

Viņš stāsta, ka ēdināšanas nozarē lieliem uzņēmumiem, kuri izveidojuši kafejnīcu vai restorānu tīklu, ir vieglāk strādāt. Tiem ir standartizētas ēdienkartes un bieži vien cehs, kur saražo ēdienu sagataves. Savukārt mazajiem, bieži vien ģimenes uzņēmumiem, ir grūtāk. Viss tiek gatavots uz vietas, un šie uzņēmumi nereti nīkuļo. "Tie lielākoties ar lielām grūtībām, ar nodokļu parādiem vai arī ir aizvērušies ciet," norāda Dreibants.

Sabiedriskajā ēdināšanā līdzās nodokļu slogam problēmas rada arī darbaroku trūkums. Turklāt atšķirībā no citām nozarēm ēdināšanā daudz darbus mehanizēt nav iespējams. Ēriks Dreibants stāsta, kā savos restorānos risina šo problēmu.

"Ārvalstu studenti, kas Latvijā mācās, daudzos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos strādā, arī pie mums. Bez viņiem būtu vēl grūtāk. Diemžēl jāsaka, ka latvieši brauc uz Angliju strādāt par trauku mazgātājiem un, pateicoties Austrumeiropas darbiniekiem, tur augusi ekonomika. Tas pats veidojas arī pie mums. Ja nebūtu šo darbinieku, tad būtu traki," pauž Dreibants.

Arī Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis uzsver, ka ēdināšanas nozarē darbaspēka problēmas atrisināšanu bremzē valsts striktā imigrācijas politika, kas ļauj aicināt viesstrādniekus un maksāt viņiem vidējo algu valstī, nevis nozarē.

"Nevajag mums tik strikti sargāt Šengenas robežu, kā mēs to sargājam. Un nevajag zaudēt naudu, īrējot darbiniekus Polijā, kur Polijā samaksā darbaspēka nodokli. Vajag runāties ar nozarēm, saprast katras nozares prasību, paralēli tām smadzenēm, ko visi plāno ievest, vajag ievest arī darbarokas. Es neticu, ka cilvēki no Īrijas vai Anglijas brauks mājās, lai mazgātu traukus. Es gribētu viņus sagaidīt mājās, lai viņi veidotu biznesu vai kļūtu par uzņēmumu vadītājiem ar savu pieredzi, ko viņi ieguvuši ārvalstīs," norāda Jenzis.

Jenzis teic, ka pirms gada veiktā pētījuma rezultāti liecina - ēdināšanas nozarē trūkst ap 5000 darbinieku. Tas ir aptuveni 15% no visa nozarei nepieciešamā darbinieku skaita.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti