Labrīt

Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī iestudē izrādi "Vēlā mīla"

Labrīt

Diriģente: Uģa Prauliņa obligātais skaņdarbs konkursā būs klupšanas akmens visiem koriem

Reemigrantiem arī šogad iespēja gūt atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai

Ēdināšana un autoserviss. Kā reemigranti ar atbalstu izvērš biznesu Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Reemigrantiem arī šogad iespēja gūt atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai vai attīstībai. Šajā gadā valdība lēma finansējumu programmai palielināt. Pērn kopumā visos reģionos atbalstīti tikai deviņi projekti, jo daudzi reemigranti nebija fiksējuši savu uzturēšanās adresi arī ārvalstīs. Starp īstenotajiem projektiem ir autoservisa izveide Priekuļu novadā un mobilais ēdināšanas uzņēmums Saldū.

Lieni un Māri Vekļukus ar trīs meitām Latvijas Radio satiek Saldū pie pašu veidotā ātrās ēdināšanas vagoniņa. Pēc ilgu gadu prombūtnes dažādās valstīs ģimene atgriezusies Saldū un ar reemigrantu uzņēmējdarbības grantu izveidojusi mobilo ēdināšanas uzņēmumu "Ber Food". Ideja Mārim radusies pirms vairākiem gadiem, strādājot restorānā Spānijā. Tiesa gan, nebija plānots to īstenot tuvākajā laikā, taču, atgriežoties dzimtenē, bijusi iespēja sākt savu saimniecisko darbību uzreiz.

"Mēs bijām gatavi vairākas reizes atteikties no šī projekta, jo bija ļoti maz laika – divi vai trīs mēneši, kad viss ir jāizdara. (..) Tas bija tāds ļoti steidzīgs process. Tas ir izdarāms. Ir jābūt pašam ļoti lielai apņēmībai, jo darbs ir liels," saka Liene. 

Ģimene vērtē, ka kopumā Latvija ir atvērta tiem, kas vēlas atgriezties, taču ikvienam, uzsākot kādu saimniecisko darbību, ir jārēķinās ar uzņēmējdarbības vides izaicinājumiem.

"Tagad ir cits plāns, kā mums nostabilizēties, lai ieņemtu savu tirgus nišu," piebilda Māris. 

Kurzemes reģions pērn bijis viens no ražīgākajiem reemigrantu projektu konkursā. Šeit grantus sava uzņēmuma veidošanai saņēmuši četri pretendenti. Savukārt Vidzemē tikai divi spēja izpildīt atbalsta kritērijus. To vidū Oskars un Elvijs, kas pērn projektā atvēra savu autoservisu Priekuļu novadā. Abi draugi gan tieši ar tādu mērķi arī Latvijā atgriezās, stāsta Oskars Liepiņš, turklāt bijusi vēlme strādāt tieši savā reģionā

"Jau pirms pieciem gadiem bija doma, ka gribas atpakaļ uz Latviju un ka gribas kaut ko savu. Bet visi teica – Latvijā, kā ir, tā ir, labāk paliec savā Beļģijā, tur stabila nauda un viss kārtībā. Tā arī bija – nopelnīju dzīvokli, nopelnīju ikdienas lietas, lai nebūtu jābrauc mājās un kredīts jāņem par dzīvokli," stāsta Oskars. "Ir vienkārši jāiet un jādara. Smagi jādara, no sākuma šobrīd to, ko nopelnām, to ieguldām. (..) Vēlāk ceram uz to lielāko labumu, kas nāks."

Uzņēmējdarbības "atgriešanās atbalsta" projektu konkursam var kvalificēties tie reemigranti un potenciālie reemigranti, kas ārvalstīs dzīvojuši vismaz trīs gadus un savu uzturēšanās adresi arī ārvalstīs fiksējuši Iedzīvotāju reģistrā. Lai arī Oskars atzīst, ka saprot šādu prasību, tomēr arī viņš ar kolēģi nebija nokārtojuši dzīvesvietas deklarāciju ārzemēs un no atbalsta autoservisa atvēršanai teju nācies atteikties.

"Labi, ka Elvijam sieva tāda gudrāka un apķērīgāka uz to visu. Un viņas deklarācija mums izpalīdzēja tikt pie tā visa. Manā skatījumā varēja atvieglot to. Es jau varēju pierādīt, ka es tur esmu bijis tos visus gadus. Man bija oficiāla alga, man uz Latvijas kontu skaitīja naudu. Visi papīri ir, viss ir," stāsta Oskars.

Reemigrantu atbalsta programmas koordinatore Rīgas reģionā Ramona Liepiņa-Krauja norāda, ka reģionā netika atbalstīts neviens projekts, un arī viņa apstiprina, ka daudziem pretendentiem jāatsaka tieši deklarācijas dēļ. Šeit pieteikti projekti saistībā ar veļasmazgāšanas pakalpojumiem, pārtikas pārstrādes, kā arī ēdināšanas un tūrisma jomā.

"Mums bija trīs iesniegti pieteikumi, un divi atkrita jau pašā sākumā, kad noskaidrojās, ka nav šīs deklarācijas. Trešajam meitene apgalvoja, ka viņai viss ir, taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa liecināja, ka tā vis nav," saka Liepiņa-Krauja.

"Šogad mēs ierosinājām šo punktu mainīt, bet tomēr lielākais vairākums vienojās atstāt to, lai šādi mudinātu cilvēkus sakārtot attiecības ar valsti. Tā kā – ja brauc prom, tad izdeklarējas, bet, ja brauc atpakaļ, tad attiecīgi piedeklarējas."

Pērn kopējais interesentu skaits par finansiālu atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai visos piecos plānošanas reģionos pārsniedza 170. Pavisam tika iesniegti 17 projekti, savukārt atbalstīti tikai deviņi. Savukārt šī gada konkursam reemigrantiem ir iespēja pieteikties līdz 4. oktobrim.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta Reģionālās ekonomikas nodaļas Vecākais konsultants Varis Putniņš Latvijas Radio komentējot radušos situāciju norādīja, ka galvenie nosacījumi atbalsta saņemšanai nav mainījušies un, iespējams, ka kādā atsevišķā gadījumā pieļauta kļūda, vai arī nav tikuši norādīti precīzi maksājumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti