ECB bažījas, ka šī izaugsmes samazināšanās var būt nopietnāka un ilgāka, nekā bija prognozēts. Eirozonas trīs lielākās ekonomikas – Vācija, Francija un Itālija – aug ļoti lēni. Arī inflācija ir mazāka, nekā gaidīts.
“Ja pēkšņi iestātos skaidrība un miers tirdzniecības attiecībās starp ASV un Ķīnu, tad liela daļa no šīs bremzēšanās izzustu. To ietekmē arī satraukums ap “Brexit” sarunām. Lai gan kopumā ņemot, eirozonai tā nav liela problēma, tomēr ir grūti identificēt dažādās ražošanas un tirdzniecības saiknes. Tāpēc nevar izslēgt, ka daudzviet lokāli uztraukums ir lielāks. It īpaši tāpēc, ka šīs sarunas ir tā ieilgušas – tas veicinājis bažas, un tā ir vēl viena problēma,” norādīja Dragi.
Mario Dragi uzrunā Eiroparlamentam atzina, ka jāturpina ekonomikas stimulācija vidējā termiņā. Taču pagaidām – līdz vasaras beigām – banka procentu bāzes likmes nemainīs. Eksperti prognozē, ka likmes varētu augt nākamā gada vidū, pēc tam kad Dragi vietā būs stājies cits ECB prezidents.
ECB pauda gatavību izmantot citus instrumentus, lai palīdzētu ekonomikai, piemēram, lētus ilgtermiņa aizdevumus bankām, ko ieguldīt ekonomikā.
Šī bija Mario Dragi pēdējā uzruna Eiroparlamenta monetārā dialoga ietvaros šajā parlamenta sasaukumā. Rudenī beidzas Dragi pilnvaru termiņš, un šovasar gaidāms, ka ES dalībvalstis izvēlēsies jaunu ECB prezidentu. Gribētāju uz šo amatu ir daudz. Ietekmīgā laikraksta “Financial Times” veiktā avotu aptauja liecina, ka labas izredzes ir Somijas centrālās bankas bijušajam prezidentam Erki Līkanenam (Erkki Liikanen). No Baltijas baņķieriem vismaz pagaidām izskanējis tikai Igaunijas centrālās bankas prezidenta vārds.
