Lagarda pavēstīja, ka mājsaimniecību noskaņojums kļūst aizvien pesimistiskāks un tām var nākties samazināt izdevumus. Vienlaikus uzņēmumi varētu būt spiesti samazināt investīcijas. Atrodoties vizītē Kiprā, Lagarda sacīja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai radījis ievērojamas neskaidrības par Eiropas Savienības valstu ekonomiku prognozēm.
"Kara ekonomisko ietekmi vislabāk raksturo ekonomistu termins "piegāžu satricinājums", kas vienlaikus palielina inflāciju un samazina izaugsmi.
Spiediens uz pārtikas inflāciju, visticamāk, palielināsies, jo Krievija un Ukraina veido gandrīz 30% no pasaules kviešu eksporta. Mums ir vajadzīga Eiropas pieeja darbam aiz robežām, lai pielāgotos šai pēc-invāzijas pasaulei, jo mēs neatgriezīsim biznesu tādu, kāds tas bija pirms mēneša. Izmaiņas atstās savas pēdas ilgtermiņā. Pāreja būs dārga. Ir jāpārstrukturē piegādes ķēdes," norādīja Lagarda.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar jaunākajām Latvijas Bankas prognozēm inflācija Latvijā augs straujāk nekā lēsts iepriekš, bet iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme būs lēnāka. Šā gada inflācijas prognoze palielināta no iepriekš lēstajiem 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam no 2,9% līdz 3,7%. Savukārt IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 1,8%, bet nākamgad no 4% uz 3,2%.
Latvijas Bankā norādīja, ka Krievijas agresija Ukrainā mazinās globālās tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat nenoteiktība par naftas un gāzes piegādēm, kā arī alternatīvu avotu pieejamību rada energoresursu un citu izejvielu cenu lielu svārstīgumu un atrašanos augstā līmenī.
