ECB Uzraudzības valde: Eirozonas bankas atkopjas

Situācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nozīmīgākajās bankās uzlabojas, taču problemātisko aktīvu īpatsvars vēl arvien ir liels un tā samazināšanai varētu būt nepieciešami vairāki gadi. To šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomisko un monetāro lietu komitejas publiskajā iztaujāšanā atzinusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī.

Neraugoties uz Briselē notikušajiem terora aktiem, Eiropas Parlamenta Ekonomisko un monetāro lietu komiteja otrdien tomēr neatlika Eiropas Centrālās bankas ikgadējā vienotās banku uzraudzības ziņojuma uzklausīšanu. Publiskajā iztaujāšanā ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī atzina, ka atsevišķas nozīmīgas bankas vēl arvien nav spējušas pārvarēt krīzes sekas – to kredītportfeļos vēl arvien ir daudz problemātisko kredītu un citu aktīvu. ECB strādājot ar šīm bankām, palīdzot tām izveidot individuālus rīcības plānus. Taču situācija kopumā uzlabojas, uzsver Nuī:

„Kopumā Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzībā esošo banku sniegums 2015. gadā uzlabojies. Lielā mērā tas noticis, pateicoties makroekonomisko apstākļu stabilizācijai un pūlēm uzlabot krīzes sabojātās banku bilances.”

EP deputāti banku uzraudzītājai uzdeva jautājumus gan par iespējamās Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības jeb ''Brexit'' ietekmi uz banku sektoru, gan par divu lielu, grūtības nonākušu Itālijas banku plānoto apvienošanos. Eiropas Tautas partiju pārstāvošais deputāts Braiens Heizs interesējās par banku uzraugu un centrālo banku spēju operatīvi reaģēt uz notikumiem:

„Vai centrālās bankas varētu veidot savu monetāro politiku, elastīgāk reaģējot uz tirgus nosacījumiem?”

Atbildot uz jautājumu par centrālo banku īstenoto politiku, Nuī uzsvēra, ka tā galvenokārt ir katras eirozonas dalībvalsts institūciju kompetencē un Eiropas Centrālā banka var iejaukties tikai ārkārtas situācijās:

„Ir ļoti noderīgi īstenot makroekonomiskus piesardzības pasākumus, lai novērstu iespējamus riskus hipotēkām vai reālu krīzi. Taču tas ir nacionālo uzraugu lēmums, ko es pilnībā respektēju. Eiropas Centrālā banka var papildināt šos pasākumus vai uzņemties iniciatīvu, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams un nekas netiek darīts. Bet tā ir izņēmuma situācija, jo šie pasākumi lielākoties ir nacionālo centrālo banku rokās.”

Vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros Eiropas Centrālā banka tieši uzrauga nozīmīgākās eirozonas dalībvalstu bankas, tika izveidots 2014. gada nogalē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt