Ar aicinājumu nepieņemt no Kipras bankām aizplūstošo Krievijas naudu ECB vērsās pie LB pagājušās nedēļas vidū, kad Kipra bija noraidījusi vienošanos ar starptautiskiem aizdevējiem.
Taču LB atsakās komentēt ziņas no anonīmiem avotiem. Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis rakstiskā atbildē vēlreiz atkārto iepriekš pausto: "ECB ir bijusi kontaktā par nerezidentu depozītiem Latvijas banku sistēmā, un Latvijas puse ir varējusi to drošināt.”
Par ECB brīdinājumu Latvijai nepieņemt nerezidentu naudu no Kipras, pretējā gadījumā tā apgrūtinot sev ceļu uz eirozonu, šo pirmdien vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".
Latvijas atbildīgās amatpersonas mēģinājušas atspēkot bažas, skaidrojot, ka Latvija nav galvenais galamērķis no Kipras bēgošajiem depozītiem. Piemēram, janvārī no šīs Vidusjūras valsts aizplūda teju divi miljardi eiro, bet Latvijā no visu ārvalstu klientiem šajā mēnesī ienāca nepilni 130 miljoni eiro. Jaunākie, šodien publiskotie dati rāda, ka februārī nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās pieaudzis mazāk nekā pērn.
To, kādēļ Latviju nevar uzskatīt par otru Kipru, banku uzraugs - Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - skaidro ar finanšu pakalpojumu nelielo īpatsvaru ekonomikā. Kamēr Kiprā tie ir 40% no iekšzemes kopprodukta, Latvijā - desmit reizes mazāk.
Tiesa, Latvijas bankās jau vēsturiski glabājies liels Krievijas un citu bijušo padomju republiku naudas daudzums. Tagad tas veido teju 9 miljardus eiro, kas ir aptuveni puse no visiem noguldījumiem.
Starptautiskais Valūtas fonds janvāra ziņojumā pieminēja, ka straujš no ārzemēm nākošu depozītu kāpums palielina Latvijas ievainojamību un atgādināja, ka pēc "Parex bankas" kraha viena gada laikā no valsts aizplūda 30% nerezidentu noguldījumu.
Pašlaik uz nerezidentu tirgu Latvijā orientējas 14 bankas, kurām tādēļ noteiktas stingrākas prasības - likviditāte jeb spēja laikus norēķināties ir divreiz augstāka par FKTK noteiktajām minimālajām prasībām. Tāpat kapitāla pietiekamība divreiz pārsniedz zemāko rādītāju.
