Viņš gan pauda, ka “šī politika būtu jāmaina, tā ir pagātnes palieka”.
“Es esmu vairākkārt aicinājis mainīt šādu ārkārtas likviditātes aizdevumu izsniegšanas kārtību. Bet tam ir nepieciešama valstu piekrišana. Tām ir jāgrib šķirties no šīm pilnvarām,” sacīja Dragi.
KONTEKSTS:
Bankas problēmas publiski izskanēja 13.februārī, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības.
18.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc ECB instrukcijām uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas. 19.februārī Latvijas Banka nolēma pret vērtspapīru ķīlu aizdot «ABLV Bank» 97,5 miljonus eiro, kas bija teju piecreiz mazāka summa par bankas lūgto.
22.februārī "ABLV Bank" vadība paziņoja, ka situāciju komercbankā ir izdevies stabilizēt un banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai, bet 23.februārī Latvijas Banka nolēma "ABLV Bank" pret vērtspapīru ķīlu aizdot vēl nepilnus 200 miljonus eiro.
Taču naktī uz 24.februāri FKTK pieņēma lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. ECB paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta un tās glābšana nav sabiedrības interesēs.
Lai gan bankai noteikti ierobežojumi, FKTK 25.februārī paziņoja, ka lēmums par "ABLV Bank" likvidāciju nav dienaskārtībā, un tas ir tikai viens no ceļiem, jo aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti.
