ECB kritizē Eiropas Komisijas pielaidīgo attieksmi pret taupību

Eiropas Centrālā banka (ECB) kritizējusi Eiropas Komisiju (EK) par tās maigo attieksmi pret budžeta deficīta un parāda noteikumiem. Piemēram, Francija, tikai piesolot veikt reformas,  vairākas reizes pēc kārtas ir saņēmusi papildu laiku, lai samazinātu budžeta deficītu līdz Eiropas noteikumos paredzētajām prasībām. Arī bēgļu krīzes ietekmē valstis varētu lūgt no Briseles pielaidīgāku attieksmi pret taupību un deficītu.

Eiropā jau kādu laiku pastāv divas valstu nometnes. Viena no tām aizstāv striktu noteikumu ievērošanu un nepieļauj nedz pārāk lielu budžeta deficītu, nedz apjomīgus valstu parādus.

Savukārt otra grupa vēlas, lai noteikumi nebūtu tik strikti un tiktu pielāgoti konkrētai situācijai. Pie šādām valstīm noteikti pieder Francija, kas jau ilgstoši kavējas ar budžeta deficīta samazināšanu, pamatojot to ar apjomīgām reformām, kuru īstenošanai ir nepieciešams laiks.

Tādēļ ECB brīdinājums pārāk neaizrauties ar eirozonas noteikumu mīkstināšanu un pielāgošanu ir izsaucis plašas politiskas diskusijas.

Turklāt tas ir parādījies vien īsu brīdi, pirms EK gatavojas nākt klajā ar eirozonas valstu budžeta projektu izvērtēšanu. Vairākas valstis jau tagad vēlas, lai izdevumi, kas saistīti, piemēram, ar bēgļu uzņemšanu, netiktu ņemti vērā, aprēķinot saistību izpildi.

To netieši pirmdien intervijā Latvijas Radio pieminēja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis. "Protams, īstermiņā ir jārēķinās ar papildu izdevumiem it īpaši tām valstīm, kas pašreiz saskaras ar galvenajām migrantu plūsmām. Tātad pamatā ir runa par Dienvideiropas valstīm, arī par Vāciju.

Arī no Eiropas Komisijas puses mēs vērtējam migrantu ietekmi uz budžetu un nāksim ar priekšlikumu, kādā veidā mēs to ņemsim vērā, vērtējot dalībvalstu budžeta projektus."

Viena no dienvidvalstīm, kas jau tagad prasa mīkstināt noteikumus, ir Grieķija. Tur pašreiz ierodas vairums bēgļu. Arī Francija varētu gribētu kārtējo atkāpi no taupības prasībām.

Tomēr ECB norāda, ka strukturālās reformas reti īstermiņā palielina izdevumus. Atsevišķos gadījumos tās pat var ļaut ietaupīt, piemēram, ja tiek samazināti bezdarbnieku pabalsti. Savukārt, ja valstīm tiek ļauts tērēt vairāk, nekā paredzēts apmaiņā pret reformu solījumiem, valdības varētu nebūt motivētas ātri pabeigt reformu īstenošanu.

Tādas valstis kā Portugāle, kurām krīzes laikā netika dotas pārāk lielas atkāpes no noteikumiem, jau ir aicinājušas Briseli pret visām valstīm izturēties vienādi, nevis piešķirt atlaides tikai dažiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt