Šobrīd paredzēts, ka programma ilgs līdz nākamā gada rudenim. Eiropas Centrālā banka šādu soli spērusi, lai novērstu deflācijas draudus un stimulētu eirozonas ekonomiku, tajā iepludinot finanšu līdzekļus.
Eiropas Centrālās bankas obligāciju iegādes programma sāksies martā, un ne tikai privātā, bet tagad arī valsts sektora vērtspapīri ik mēnesi tiks iegādāti 60 miljardu eiro apmērā. Programma turpināsies līdz 2016.gada septembrim. Tas nozīmē, ka eirozonas ekonomikā ar mērķi veicināt izaugsmi un novēst deflāciju šajā laikā kopumā tiks iepludināts vairāk nekā viens triljons eiro.
Šāds programmas apmērs tiek vērtēts kā vērienīgs. Turklāt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi norādīja, ka obligāciju uzpirkšanas programma „jebkurā gadījumā tiks īstenota”, līdz būs redzamas ilgstošas izmaiņas inflācijas līmeņa tendencēs.
Tas rada priekšstatu, ka, ja inflācija netuvosies 2% līmeņa mērķim, kādu uzstādījusi Eiropas Centrālā banka, tad nākamā gada septembra termiņš potenciāli nebūs pēdējais.
Programmas vērienīgumam un beztermiņa pieskaņai „vajadzētu pārliecināt finanšu tirgus, ka Mario Dragi ir gatavs cīnīties pret deflāciju”, raidsabiedrībai BBC pauda finanšu kompānijas „Hargreaves Lansdown” vecākais ekonomists Bens Bretels.
Decembrī eirozonā tika konstatēta neliela deflācija 0,1% apmērā, pirmo reizi vairāk nekā piecu gadu laikā, atkal uzjundot bažas par monetārās savienības ekonomikas stagnāciju.
Eiropas Centrālās bankas ceturtdien pieņemtais lēmums uzsākt tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas politiku paredz vērienīgos apjomos uzpirkt gan privātās, gan valstu obligācijas, tādējādi eirozonas ekonomikā iepludinot naudu un cerot, ka tas veicinās investīcijas un līdz ar to inflācijas atgriešanos pieņemamā līmenī un izaugsmi.
Eiropas Centrālās bankas paziņojumā teikts, ka tā otrreizējā tirgū pirks obligācijas un ka šo obligāciju emitenti līdzekļus varēs izmantot, lai iegādātos citus aktīvus un kreditētu reālo ekonomiku.
Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi gan uzsvēra, ka tagad ir eirozonas valstu kārta rīkoties, norādot, ka, lai Eiropas Centrālās bankas monetārā politika būtu pēc iespējas efektīvāka, ļoti svarīgi ir, lai valdības īstenot strukturālās reformas.
„Es to esmu teicis daudz reižu, bet domāju, ka to ir vērtīgi atkārtot vēlreiz,” pauda Dragi.
„Monetārā politika var radīt pamatu izaugsmei. Bet, lai izaugsme uzņemtu apgriezienus, ir vajadzīgas investīcijas. Investīcijām ir vajadzīga pārliecība. Un pārliecībai ir vajadzīgas strukturālās reformas. Ceturtdien Eiropas Centrālā banka ir spērusi vēl vienu, ļoti ekspansīvu soli. Bet tagad valdību ziņā ir īstenot strukturālās reformas. Un, jo vairāk valdības darīs, jo efektīvāka būs mūsu monetārā politika,” uzsvēra Dragi.
Dragi piebilda, ka sagaida rīcību arī no Eiropas Komisijas, proti, lai sāktu darboties tās prezidenta Žana Kloda Junkera izsludinātais vairāk nekā 300 miljardu eiro apjomīgais investīciju plāns.
Gaidot šo ECB paziņojumu, satraucās Šveice. Pirms nedēļas šveices centrālā banka atlaida šveices franka kursu pret eiro, ko tā mākslīgi turēja zemu. Saprotot, ka Frankurte plāno tirgū vēl iepludināt naudu un eiro kurss kritīsies – Šveice izlēma, ka nevar atļauties vairs ilgāk mākslīgi uzturēt zemu franka kursu un nu tas ir uzkāpis, izraisot arī vairāku valūtas brokeru bankrotus visā pasaulē.
Latvijai šī programma nozīmē priekšrocības eksportētājiem, kas strādā ar ne-eirozonas valstīm, dārgāku iepirkšanos ASV, jo eiro kurss pret ASV dolāru pazeminājies un cerības uz pozītīvu ietekmi no eiropas ekonmikas atveseļošanās, ja ECB vērienīgā obligāciju iepirkšanas programma nesīs gaidītos augļus.
Eiropas Centrālās bankas jauno ekonomikas stimulēšanas programmu jau apsveikusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītajā Kristīne Lagarda, un viņa tāpat piebilda par strukturālo reformu nepieciešamību.
