Viņš skaidrojis, ka izaugsme lēnām atgriežas, augot iekšzemes pieprasījumam, kas liecina arī par patērētāju pārliecības pieaugumu. Tomēr Koērs arī atzinis, ka pašlaik atveseļošanās apjomi nav tik strauji, kā varētu vēlēties.
Vienlaikus vērojamas arī būtiskas atšķirības starp konkrētām dalībvalstīm. Lai stimulētu ekonomikas atveseļošanos, Eiropas Centrālā banka martā sāka tā sauktos kvantitatīvās stimulēšanas pasākumus, iegādājoties valstu obligācijas. Cita starpā tas veicināja eiro vērtības kritumu, kas ir izdevīgi eksportētājiem. Lielākajai daļai no eirozonas dalībvalstīm izdevīgs bijis arī energoresursu cenas kritums.
Jau ziņots, ka martā eirozonā samazinājusies gan deflācija, gan bezdarba līmenis. Šādi dati liecina, ka Eiropas Centrālās bankas īstenotā stimulēšanas programma ir sākusi nest rezultātus. Taču analītiķus bažīgus dara joprojām novērojamās lielās atšķirības bezdarba rādītājos, kā arī neskaidrība par Grieķijas finansiālo nākotni. Starptautiskās kredītreitingu aģentūras iespējami jaunu krīzi Eiropā sauc par lielāko globālo ekonomisko apdraudējumu.
