ECB ar jauniem piedāvājumiem cenšas sildīt Eiropas ekonomiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir gatava likt lietā dažādas, ne tik pierastas metodes, lai veicinātu Eiropas ekonomikas augšanu, tā pavēstījis Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi. Viņš uzsver, ka ir jādara viss, lai neļautu ieilgt zemas inflācijas periodam. Tajā pašā laikā Dragi arī norāda, ka vairākām dalībvalstīm ir jāturpina reformas, lai atgrieztos pie stabila budžeta un finansēm.

Eiropas Centrālā banka pēdējā laikā īstenojusi vairākas ieceres, lai palīdzētu dalībvalstu finanšu iestādēm dot savu artavu vietējo ekonomiku atlabšanā – gan ieviešot zemākas procentu likmes, gan padarot lētākus banku aizņēmumus. Taču Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi teic, ka ir gatavs iet vēl tālāk, lai sildītu Eiropas ekonomiku un celtu patlaban ļoti zemo inflācijas procentu. „Mūsu vaļīgā monetāra politika apstāsies vien tad, kad būsim izpildījuši mūsu uzdevumu, proti, noturēt inflāciju divu procentu robežās,” tā Dragi. Patlaban inflācijas procents ir ap 0,4 procentiem liels.

Kritiķi gan pauž, ka ne visa ECB ekonomikas sildīšanas programma strādā, jo līdz šim ap divsimt eirozonas banku nav aizņēmušās ne ceturto daļu no tām pieejamajiem 400 miljardiem eiro tā sauktajā ilgā kredīta programmā. Taču Dragi atspēko šo kritiku, sakot, ka precīzāka aina būs redzama decembrī, kad bankas būs aktīvāk izmantojušas jau esošās iespējas un tām sekos jauns piedāvājums, turklāt banku piesardzība esot saistāma arī ar drīzumā gaidāmajām tā sauktajām veselības pārbaudēm eirozonas finanšu iestādēs, kas konstatē, vai bankas aizdod saprātīgos apmēros un vai tās ir stabilas.

„Vispirms mums ir jāpārliecina bankas, ka tām būs pieejami finansēšanas apstākļi ļoti, ļoti izdevīgā veidā un ne tikai ilgākā laika periodā. Tie būs labāki, nekā tās varēja gaidīt vēl vasarā. Kad palielināsies banku interese, būs ļoti daudz iespēju to apmierināt,” saka Mario Dragi.

ECB vadītājs Mario Dragi arī norāda, ka joprojām ļoti svarīgi ir Eiropas valstīm turpināt reformas un visos veidos nodrošināties pret krīzēm, jo to finanšu un ekonomikas stabilitāte joprojām ir atkarīga no ārējiem faktoriem un norisēm pasaulē, arī no ģeopolitiskiem konfliktiem.

Krīze Eiropā nebūs beigusies, kamēr kompānijās nebūs atgriezusies drošība un pārliecība par stabilitāti un tās nebaidīsies riskēt, attīstīties un radīt jaunas darba vietas, sacīja Dragi.

Kopējā aina Eiropā joprojām saglabājas nebūt ne tik spoža. Francija pavēstījusi, ka nespēs samazināt savu budžeta deficītu līdz Eiropas Savienības noteiktajam standartam nākamgad, kā tika gaidīts, bet tas būs iespējams vien 2017. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti