E-pārtika vai veikals? Kā Covid-19 (nav) mainījis ieradumu doties iepirkties

Ārkārtējās situācijas pirmajās nedēļās Latvijā bija vērojams sprādzienveidīgs pieprasījuma kāpums pēc pārtikas iegādes internetā – daudzi, tostarp tie, kas ar e-komerciju nebija pazīstami, vienkārši baidījās staigāt pa “parastajiem” veikaliem. Tagad e-tirgotāji runā par daudz mierīgāku pieaugumu - cer, ka daļa pircēju, kas sākumā viņus izvēlējušies aiz bailēm, paliks uz ilgu laiku.

Sarežģījumi pasaules ekonomikā, kurus radījusi Covid-19 pandēmija, var būt jūtami vēl ilgi un var strauji paātrināt sabiedrības un ekonomikas digitalizācijas procesu, kā tas jau notika Āzijas valstīs pēc SARS epidēmijas 2002.-2003. gadā, uzskata Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) analītiķi. Pēc viņu domām, spēja daļēji pāriet “digitālajā režīmā” ir īpaši svarīga mazo un vidējo tirgotāju izdzīvošanai – kad daļa klientu aiziet internetā, arī jums tur ir jābūt.

Viens no segmentiem, kurā pirkumu internetā pieaugums ir acīmredzams pasaules mērogā, ir pārtikas produktu tirdzniecība, norāda PTO. Latvija šajā ziņā nav izņēmums – uz pieprasījuma lēcienu reaģējuši daudzi tirgus dalībnieki – no mazām zemnieku saimniecībām līdz cenu salīdzināšanas portālam salidzini.lv.

Tajā parādījusies jauna sadaļa – pārtikas produktu piegāde mājās. Piedāvājumi ir visdažādākie – produkti no zemnieku saimniecībām, mazajiem ražotājiem, veikaliem, kā arī jau sagatavoti fāstfūda ēdieni (pica, burgeri, suši), ir vairāk nekā 60 piegādātāju. Vajadzīgi kartupeļi ar piegādi mājās? Parastie kartupeļi no 32 centiem kilogramā līdz diviem trim eiro par kilo vietējo jauno kartupeļu, kuru nosaukumam priekšā turklāt ir “bio”. Cik pieprasīta šī sadaļa ir interneta lietotāju vidū, noskaidrot neizdevās – salidzini.lv uz LSM.lv jautājumiem neatbildēja.

Ir arī acīmredzams, ka šajā salīdzināšanas portālā nav pārstāvētas visas firmas, kas tirgojas internetā. To pilns saraksts pieejams Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vietnē. Sarakstā ir 384 visdažādākā profila uzņēmumi. Zemnieku saimniecības. Restorāni. Lieli interneta veikali, kas agrāk tirgojušies galvenokārt ar tehniku. Lieli un mazi ražotāji. Tiesa, PVD nav statistikas, cik jaunu interneta tirgotāju parādījies epidēmijas laikā. “Mums nav svarīgi, par cik to kļuvis vairāk. Mūsu uzdevums ir sekot visiem uzņēmumiem, kuri piedalās pārtikas produktu apgrozībā, lai tie ievērotu higiēnas normas un temperatūras režīmu,” LSM.lv sacīja PVD pārstāve Tatjana Marčenko.

Un tomēr PVD datu bāzē redzams, ka daži ražotāji un tirgotāji sākuši darboties tiešsaistē nesen – “karantīnas sāgas” laikā. Piemēram, Latvijā lielākais piena produktu ražotājs “Food Union” savu internetveikalu pienaveikals.lv atvēra aprīlī. Tajā pašā mēnesī tirgot pārtikas produktus sāka arī lielākais internetveikals 220.lv. Nesen tīmeklī sācis darboties arī minimārketu tīkls “Top!”  Citi tīkli strādāja internetā arī pirms Covid-19, un tagad, salīdzinot apgrozījumu pirms un pēc epidēmijas sākuma, runā par sprādzienveidīgu kāpumu.

Kad ir svarīgi neiet uz veikalu

Veikalā "Rimi" ieviesti drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai 19.03.2020.

“Mūsu pircēji – tās ir visdažādākās grupas,” saka “Rimi Latvia” e-komercijas direktors Didzis Kirstuks.

“Pirmkārt, daļai pārtikas produktu iegāde internetveikalos jau kļuvusi par ieradumu, tāpat kā dažiem par tradīciju kļuvis brauciens uz tirdzniecības centru brīvdienās.

Īpaši tas ir pieprasīts starp jaunajām ģimenēm, kurās ir mazi bērni, tām ir svarīga piegāde mājās. Taču pircēji ir starp visām vecuma grupām, tostarp pensionāri – droši vien viņi epidēmijas laikā gribēja pasargāt sevi no cilvēku pūļiem. Iespējams, reiz pamēģinājuši, viņi paliks mūsu klienti arī nākotnē.”

“Rimi” internetveikals Latvijā strādā tikai sešus mēnešus. Piegāde ir Rīgā un apkārtnē, tas maksā dažus eiro, jaunie klienti, ja pasūtījums ir par zināmu  summu, iegūst bezmaksas piegādi. Ir arī formāts “Rimi Drive” – klients pasūta pārtikas produktus internetā un pēc trim stundām var piebraukt pie izvēlētā veikala tos saņemt. “Varat pat neizkāpt no mašīnas, viss būs bez tieša kontakta,” saka Kirstuks.

Apgrozījuma skaitļus kompānijā nenosauc, taču saka – “ļoti būtisks pieaugums” ir katru mēnesi. Bet, sākot no marta, – īpaši: pirmajās nedēļās pieprasījums bijis tik liels, ka piegādi bijis jāgaida septiņas līdz desmit dienas un tāpēc daudzi klienti dalījās ar savu neapmierinātību sociālajos tīklos. Nācās būtiski palielināt darbinieku un automašīnu skaitu. Tagad pieprasījums stabilizējies un arī piegāde normalizējusies – pasūtīto atved jau nākamajā dienā.

Kad “vīrusa sāga” beigsies, interneta tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar Covid laika maksimumu var samazināties, tomēr būs lielāks nekā pirms epidēmijas, cer Didzis Kirstuks. “Eiropas valstīs pārtikas produktu pārdošanas apmērs internetveikalos svārstās plašā diapazonā no 1% un vairāk (no kopējās pārtikas produktu realizācijas – S.P.) Ir valstis, kurās šis pakalpojums bija attīstījies jau ilgu laiku, un tam mēs redzam apmēru 4-5%. Epidēmijas laikā iepirkties internetā sākuši daudzi, kuri agrāk to nedarīja, un dažiem tas jau kļuvis par ieradumu, kas paliks.”

Ja nu atved nepareizo tomātu

Internetveikals Barbora.lv, kurš ietilpst “Maxima” grupā, ir pionieris starp lielajiem tīkliem – tas Latvijā darbojas divus gadus un divus mēnešus. Apgrozījums pagājušajā gadā bija 7,7 miljoni eiro (pieaugums par 64%). Tas apmēram 1% no “Maxima Latvija” kopējā apgrozījuma. Piegāde – 25 kilometru rādiusā ap Rīgu, maksa – daži eiro. Kā arī 33 veikali, kuros klients var ierasties un paņemt internetā pasūtīto.

Vislielākais pārdošanas pieaugums, astoņas reizes pārsniedzot normālo apmēru, bijis divas nedēļas pēc 12. marta. Toreiz pasūtījumi veikti ar astoņu dienu piegādes termiņu, LSM.lv pastāstīja “Barbora” pārdošanas un mārketinga vadītāja Jekaterina Pukinska.

Rezultātā martā-aprīlī apgrozījums pieaudzis par 130%, jauno klientu skaits – par 400%. Tagad pieprasījums stabilizējies, piegāde ir tajā paša dienā.

“Kad bija maksimums, visi mūsu darbinieki bija noslogoti par simt procentiem, bet serveris bija pārslogots. Tas notika tieši 12. martā. Sākām aktīvi pieņemt darbā jaunus cilvēkus – komplektētājus un kurjerus. Sadarbojāmies arī ar aģentūrām, kuras piedāvā darbiniekus uz noteiktu laiku. Rotācija notiek bieži – vieni atnāk, citi aiziet, darbs nav viegls, vajadzīga fiziska izturība un uzmanība. Tie ir visdažādākie cilvēki – studenti, tie, kuri zaudējuši darbu sabiedriskajā ēdināšanā un apģērbu veikalos, oficianti, grāmatveži,” saka Jekaterina. Komplektētāja alga ir no 400 līdz 700 eiro “uz rokas” atkarībā no darba ātruma.

Latvijā e-tirdzniecība ar pārtikas produktiem pirms Covid epidēmijas attīstījās lēnāk nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc? Jekaterina pieļauj, ka ietekme bijusi dažādiem faktoriem. Mentalitāte un ieradumi. Mazāka vidējā alga. Dažu klientu ieradums maksāt skaidrā naudā. Tas, ka šeit šī sfēra sāka attīstīties vēlāk.

“Mēs Latvijā strādājam tikai divus gadus. Lietuvā – vairāk nekā sešus gadus. Tur arī teritoriālais pārklājums ir plašāks – mums tikai Rīga un apkārtne, bet tur – Viļņa, Kauņa un Klaipēda. Savukārt Igaunijā e-komercija ir principā vairāk attīstīta. Taču tagad mēs redzam sprādzienveidīgu izaugsmi, ļoti daudzi mazie un vidējie uzņēmumi pārkvalificējušies, sākuši strādāt internetā. Situāciju pie mums un kaimiņos sāksim analizēt rudenī, kad viss stabilizēsies. Vasara tomēr nav īstā sezona e-komercijai pārtikas produktu jomā, cilvēki labprātāk pavada laiku svaigā gaisā, socializējas. Parasti mūsu pārdošanas sezona sākas septembrī – beidzas atvaļinājumu laiks, sāk darbu skolas, laiks kļūst sliktāks un tā tālāk – un turpinās līdz aprīlim.”

Nez vai būs straujš apgrozījuma kritums pēc Covid, uzskata Pukinska. “Mēs redzam, ka daļa pircēju, kas pie mums atnākuši kopš marta, galu galā kļuvuši par pastāvīgajiem klientiem. Visi nepaliks, taču daļa – noteikti. Agrāk daudzi negribēja izmēģināt, bija psiholoģiskās barjeras, bažas, ka viņiem atvedīs nepareizo tomātu, ka veikalā viņi izvēlētos labāku. Tagad uztvere mainās.”

Tirgus tiešsaistē

Varētu šķist, ka dzīvs tirgus ar pārdevējiem un internetveikals ir divi pilnīgi pretēji formāti. Tomēr kopš 18. marta tiešsaistē darbojas “Kalnciema kvartāls”, kas pārvalda divus pazīstamus tirdziņus - Āgenskalna un Kalnciema ielas tirdziņu. Pasūtīt ar piegādi var gandrīz visu, ko tirgo “dzīvajā”.

Ideja par tiešsaisti radusies vēl pirms epidēmijas, saka “Kalnciema kvartāla” mārketinga direktore Una Meiberga. “Vīrusa sāga” ir papildu stimuls. Sākumā tika izvirzīts mērķis 100 pasūtījumu dienā.

Pirmajās trijās dienās kopā bija 100 pirkumi (pašreizējo savas interneta tirdzniecības apgrozījumu “Kalnciema kvartāls” neatklāj).

“Mūsu galvenā priekšrocība ir vietējo zemnieku produkcija, kas pie mums vienmēr tirgota,” saka Meiberga. “Taču parastajos tirgos bija problēma – nav daudz zemnieku, kuri tur var stāvēt un tirgoties. Palīdz tas, ka mūsu “fiziskos” tirgus cilvēki labi zina, tāpēc uzticas vairāk, nekā ja tas būtu tikai e-veikals. Vēl viens pluss – agrāk pat mūsu pastāvīgajiem klientiem ne vienmēr bija laiks aizbraukt uz tirgu. Tagad braukt nav obligāti.”

Laika ekonomija uz interneta rēķina būs aktuāla ari pēc Covid, uzskata Meiberga. Vīruss “palīdzējis” tā, ka ātrāk mainās paradumi par labu attālinātiem pirkumiem. Una saka – kad e-tirgus tikai atvēries, “Whatsapp” tematiskajā grupā uzreiz pierakstījušies tūkstoš cilvēku: “Tagad mums ir tikpat reģistrētu klientu. Vidējā pirkuma summa – apmēram 40 eiro.”

Agrāk tirgojās tirgū un mājās

“Parasti mēs diezgan maz saņēmām pasūtījumus tiešsaistē – bet tagad gandrīz visi pasūtījumi ir no turienes,” stāsta Jānis Vaivars, kuram pieder neliela – tikai septiņi hektāri – biosaimniecība “Ragāres”, kas pagājušajā gadā tika atzīta par labāko savā segmentā. Jānis ir gados salīdzinoši jauns cilvēks, pagātnē – informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists. Pirms apmēram astoņiem gadiem nolēma, ka šis darbs nav viņam, un pārcēlās uz laukiem, kur ar saimniecību nodarbojās māte. Specializācija ir šaura, tas nav masu tirgus – tējas, ārstnieciskie augi, zaļumi, sezonas ogas – avenes, plūmes, aktinīdijas.

“Agrāk mēs bijām veikalos, tirdziņos, pārdevām arī pie sevis uz vietas un caur svaigi.lv,” uzskaita Vaivars. No e-platformas svaigi.lv, kas ir populāra Latvijas pircēju vidū, viņš tomēr aizgājis – nav apmierinājušas starpnieka komisijas maksas. Tagad tirgojas savā vietnē Ragares.lv.

“Tagad pasūtījumu kļuvis nedaudz vairāk nekā pirms Covid. Taču ir arī jauni sarežģījumi. Piemēram, jaunus darbiniekus neņemam tieši tāpēc, ka ir risks “saķert” vīrusu. Ja paši saslimsim, tad viss, čau. Kļuvis grūtāk strādāt. Kas mainījies pircēju ieradumos – visi maksā nevis skaidrā naudā, bet caur banku. Būs jāpadomā par mobilo maksājumu termināli… Piegāde – paši braucam galvenokārt uz Rīgu, reizi vai divas nedēļā. Katrs šāds brauciens – tie ir 20 līdz 40 klienti, apkalpošana cimdos un pastāvīga dezinfekcija. Pasūtījumu summas – no pieciem līdz 50 eiro. Nedēļas apgrozījums iznāk vidēji tūkstoš eiro. Karstajā sezonā, vasarā – no diviem tūkstošiem nedēļā un vairāk. Daudz vairāk tirdzniecība internetā Covid laikā palielinājusies tiem, kuri tirgo “meinstrīmu” – gaļas un piena produktus. Bet mums ir salīdzinoši ne visai dārga niša. Tagad – galvenokārt zaļumi, kas tūlīt pat tiek apēsti.”

Vai kaut kas no pašreizējiem patērētāju ieradumiem paliks ar mums ilgi? “Šķiet, bezskaidras naudas norēķini būs topā, internetā iepirksies vairāk. Domāju, ka “vīrusa sāgas” sekas būs jūtamas ilgāk nekā gadu vai divus.”

KONTEKSTS:

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti