E-muitas projektā paveikta trešdaļa; vājais punkts - IT sistēmas pārrāvumi

Trīs gados e-muitas sistēmā, to pakalpojumu un pamatdarbības procesu digitalizēšanā investēti 4,5 miljoni eiro. E-muitas sistēmas pilnveidošana īstenota ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls teic, ka Latvija atšķirībā no citām Eiropas dalībvalstīm e-muitas sistēmas ieviešanā neatpaliek, bet vēl priekšā daudz darba.

ĪSUMĀ:

  • 3 gados e-muitas sistēma ieguldīti 4,5 miljoni eiro ar ERAF līdzfinansējumu.
  • Latvija atšķirībā no citām ES valstīm sistēmas ieviešanā neatpaliek.
  • Paveikta vien trešdaļa, jāpabeidz līdz 2025. gadam, nepieciešami 12 miljoni eiro.  
  • Ieguvumi: paātrināta deklarāciju apstrāde, vienkāršots muitošanas process.
  • Uzņēmējs: e-muitas ideja ir laba, bet bieži ir tehniski pārtraukumi.
  • Uzņēmēji: IT sistēmas pārrāvumi ir e-muitai vājais punkts.
  • Tomēr uzņēmēji uzsver vairākus sistēmas ieguvumus.
  • Šogad sistēmas attīstībai 1,5 miljoni eiro no dažādiem avotiem ir rasti.
  • E-muitas ieviešanā jāizdara maksimums, tas ir arī konkurences jautājums.

Patlaban no plānotā apjoma paveikta vien trešdaļa. E-muitas projekts jāīsteno līdz 2025. gadam un šim nolūkam vēl nepieciešami 12 miljoni eiro.  

E-muitas sistēmas pilnveidošanas galvenais uzdevums ir muitas klientiem nodrošināt paātrinātu deklarāciju apstrādi, vienkāršotu muitošanas procesu, nodrošināt dokumentu automatizāciju, kā arī muitas sistēmu sasaisti.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls stāstīja, ka “bija kaut kādas jomas, kur mēs apmainījāmies ar dokumentiem tikai papīra formā un šobrīd mēs to varam izdarīt elektroniski un tas, protams, ir laiks”.

“Piemēram, lai klients varētu pārvietot preces starp pagaidu uzglabāšanas vietām bez tranzīta procedūras noformēšanas, šobrīd mēs izmantojam elektronisko pieteikšanās procesu, un tas ir resursu ietaupījums komersantam. Vēl kā piemēru varu minēt: ja savulaik eksporta deklarācijas apstrādē mums kādreiz vajadzēja vienu stundu uz katru deklarācijas apstrādi, tad tagad, nodrošinot automatizēto izlaišanu, tas mums aizņem piecas līdz desmit minūtes,” stāstīja Zakuls.

Viens no sistēmas lietotājiem ir arī loģistikas un noliktavu pakalpojumu sfērā strādājošais uzņēmums SIA “MMD Serviss”.

Tā prokūrists Ēriks Gudbergs kopumā e-muitas jomā paveikto vērtē pozitīvi, tomēr atzīst, ka ir arī vieta izaugsmei.

“Viņiem diezgan bieži ir tehniski pārtraukumi, un līdz ar to brīžiem sistēmā nestrādā tā, kā gribētos. Bet no funkcionalitātes viedokļa kā ideja un realizācija, vismaz no maniem darbiniekiem, kas ar to strādā, sūdzību nav,” stāstīja Gudbergs.

Arī Latvijas nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas prezidents Aivars Gulbis atzīst, ka IT sistēmas pārrāvumi ir e-muitai vājais punkts un tas rada problēmas un zaudējumus uzņēmējiem. Tomēr pēdējos mēnešos situācija esot uzlabojusies.

Viņš akcentē tikai dažus no e-muitas sistēmas pozitīvajiem faktorus: “Automātiskā preču izlaišana pie eksporta. Tā saucamais zaļais ceļš, kas notiek dažu minūšu laikā. Tā ir fantastiska lieta, un es ceru, ka tas tikai ies uz priekšu. Protams, tikai godīgiem uzņēmējiem. Negodīgiem tas radīs papildu problēmas. Tas viss ir kontrolējams, viss ir pārbaudāms. Sistēmai ir jābūt caurspīdīgai gan no uzņēmēju puses, gan no kontrolētāju puses. Viss tiek nolikts kā uz delnas.”

Patlaban e-muitas sistēmā no kopējā plānotā apjoma paveikta vien trešdaļa. Vēl divas trešdaļas līdz 2025. gadam jāpaveic. Prognozētās izmaksas 12 miljoni eiro.

Šim gadam 1,5 miljoni eiro no dažādiem finansējuma avotiem ir rasti.

Latvija e-muitas projektu pilnībā neīstenot “laikam teorētiski pat īsti nebūtu iespējams, jo pavisam vienkārši mēs varētu tikt atslēgti no kopējās Eiropas Savienības muitošanas sistēmām”, skaidroja muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

“Es nedomāju, ka mēs gribētu piedzīvot brīdi, kad Latvijā nebūtu iespējama tranzīta procedūra un mēs saviem uzņēmējiem ieteiktu izvēlēties Lietuvu vai Igauniju. Tā ka sekas ir ļoti nopietnas, ja šie projekti nav īstenoti un ieviesti,” uzsvēra Zakuls.

Viņš uzsvēra, ka e-muitas sistēmas ieviešanā Latvijai ir jāizdara maksimums, jo tas savā ziņā ir arī konkurences jautājums starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo teorētiski uzņēmēji var muitot preces jebkurā no bloka valstīm. Gadījumā, ja šī klientu plūsma aizplūst uz citu valsti, tad arī ieņēmumi valsts budžetā sarūk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti