Finanšu ministrijā informēja, ka grozījumu mērķis ir noteikt PVN piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts.
"Digitālās platformas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū. Jaunākie pētījumi liecina, ka 57% no pārrobežu preču piegādēm tiek veikti, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas, un daudzas citas platformas darbojas vietējā līmenī un ģeogrāfiskās kopās," norādīja ministrijā.
Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un ES līmenī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus e-komercijas jomā, 2017. gadā ir radīts regulējums attiecībā uz PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti e-vidē, atsevišķām normām stājoties spēkā 2019. gada 1. janvārī, bet pamatnormām būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Ar 2021. gadu tiks paplašināts īpašā PVN režīma piemērošanas tvērums, radot iespēju reģistrēties vienā dalībvalstī un veikt PVN samaksu par jebkādiem darījumiem, kas veikti e-vidē īpašā PVN režīma ietvaros.
Papildus tam ar 2021. gadu tiks atcelts PVN atbrīvojums mazās vērtības preču sūtījumiem 22 eiro apmērā, kura dēļ uzņēmēji, kas veic saimniecisko darbību ES, šobrīd ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā par trešo valstu un trešo teritoriju uzņēmējiem. Tādējādi tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Turpmāk no trešajām valstīm un trešajām teritorijām saņemtajiem preču sūtījumiem neatkarīgi no sūtījuma vērtības tiks aprēķināts PVN.
Par likumprojektu vēl lems Saeima.
