ĪSUMĀ:
- Saeimā jau 2015. gadā tika iesniegti paraksti par zvēraudzētavu aizliegšanu, bet priekšlikumu noraidīja.
- Šogad atkal "Dzīvnieku brīvība" savākusi parakstus un aktualizē tēmu.
- Igaunijā tēma jau nonākusi dienaskārtībā, savukārt Nīderlandē paātrina zvēraudzētavu slēgšanu.
- Zvēraudzēšanas nozare cietusi Covid-19 laikā, bet joprojām ir perspektīva, norāda Zvēraudzētāju asociācijā.
Paraksti pret kažokzvēru audzēšanu platformā "Manabalss.lv" tika savākti jau 2015. gadā, bet Saeimā iesniegtais rosinājums tolaik tika noraidīts. Savukārt pēdējos gados līdzīgu petīciju organizācijas "Dzīvnieku brīvība" mājaslapā parakstījuši 25 tūkstoši iedzīvotāju.
Organizācijas valdes loceklis Aivars Andersons pārliecināts, ka tas ir pietiekams iemesls, lai demokrātisku diskusiju par kažokādu industrijas slēgšanu sāktu arī šajā Saeimā. "Darbs ir atjaunojies, un mēs esam sagatavojuši ekonomisku analīzi par šo industriju Latvijā, arī par dzīvnieku labturību un vides piesārņojumu jeb kaitējumu iedzīvotājiem.
Galu galā tas ir demokrātijas jautājums par to, cik ilgi mēs ļaujam saujiņai uzņēmēju pelnīt veidos, kas mums kā sabiedrībai nav pieņemami," norādīja Andersons.
Zvēraudzēšana patlaban ir aizliegta 15 Eiropas valstīs. Tāpat Igaunijā šovasar daļa parlamenta deputātu iesnieguši likumprojektu, kas paredz aizliegumu audzēt un pavairot dzīvniekus kažokādu ieguvei. Savukārt Nīderlandes parlaments jūnijā nobalsojis par paātrinātu visu zvēraudzētavu slēgšanu tuvākajā laikā, negaidot tur jau senāk pieņemtā pārejas perioda beigas pēc četriem gadiem. Šāds lēmums pieņemts, jo vairākās Nīderlandes ūdeļu audzētavās konstatēts Covid-19.
"Nīderlande pasteidzināja lēmumu aizvērt audzētavas, jo parlamentā aizliegums audzēt kažokzvērus pieņemts ētisku apsvērumu dēļ. Savukārt Igaunijā šis priekšlikums aizliegt audzēšanu balstīts diskusijā par kaitējumu videi, ka šīs zvēraudzētavas apdraud vietējo faunu, piesārņo gaisu un ūdeni, pazemina īpašumu vērtību. Savukārt Latvijā aizlieguma prasības centrā ir tieši cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem.
Ja mēs ieslogām savvaļas sugu - ūdeles vai lapsas - šauros sprostos, tad, protams, šie dzīvnieki nekādā veidā nevar tur justies labi," stāstīja Andersons.
Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītājs Arnis Veckaktiņš apstiprina tendenci, ka pasaules zvērkopības nozare sarūk dažādu ierobežojumu dēļ.
"Tirgus lielākā daļa mums ir Ķīna, bet tā tas ir zvēraudzētājiem visās valstīs. Šobrīd vīrusa dēļ visnepatīkamākais ir tas, ka šogad ir atceltas visas starptautiskās ādu izsoles, un mūsu produkcija stāv nepārdota. Un 80% pircēju šajās kažokādu izsolēs ir tieši Ķīnas lielie ražotāji," norādīja Veckaktiņš.
Lai arī pieprasījums patlaban stabilizējas, Latvijā šobrīd dzīvniekus audzē vien septiņās audzētavās no desmit organizācijas biedriem.
Taču, pēc Veckaktiņa domām, nozarei Latvijā joprojām ir perspektīva.
Vienlaikus arī viņš norādīja, ka kažokādas atbilst "Zaļajam kursam", kas sākts Eiropā.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Novietņu uzraudzības daļas speciāliste Rudīte Vārna pastāstīja, ka divas reizes gadā tiek veiktas plānveida pārbaudes lapsu un ūdeļu novietnēs. Atsevišķās saimniecībās joprojām konstatē pārkāpumus.
"Fermu skaits, kurās ir skarti pārkāpumi, ir apmēram vienādi. 2018. gadā četrās novietnēs bija konstatēti pārkāpumi, pagājušajā gadā - piecās. Inspektori konstatēja, ka dzīvnieki ir savainojušies, savstarpēji sakodušies un nav sniegta veterinārmedicīniskā palīdzība. Pagājušajā gadā bija divas novietnes, kurās bija ievietoti neatbilstoša izmēra dzīvnieki bija ievietoti neatbilstoša noformējuma sprostos. Tur bija sākti administratīvie procesi, un nekavējoties dzīvnieki tika pārvietoti," stāstīja Vārna.
Šogad veiktas arī papildu pārbaudes saistībā ar Covid-19 izplatības riskiem kažokzvēru novietnēs, un biodrošības pārkāpumi vai dzīvnieku saslimstība nav konstatēta.
PVD redzeslokā pašlaik ir deviņas kažokzvēru novietnes, bet pirms diviem gadiem bija reģistrētas 16 ūdeļu un lapsu audzētavas. Vaislas ganāmpulka lielums agrāk bijis ap 300 tūkstoši dzīvnieku, kas tagad samazinājies uz pusi. Asociācijas dati liecina, ka Latvija vidēji saražo ap 800 tūkstošiem zvērādu gadā, bet patlaban apjoms nokrities līdz 500 tūkstoš ādām.
