2019. gadā Blūms iegādājās trīs tūkstošus parasto priežu, kā arī četrus tūkstošus egļu stādu, lai piecu hektāru platībā atjaunotu mežu. Darbi ilguši teju divas nedēļas, un Blūma ģimene cerēja, ka pēc 70 gadiem šeit būs izaudzis vērtīgs mežs, taču tas kļuva par pusdienām meža dzīvniekiem.
"Sajūta bija tāda, ka iestādīsim, ka šeit bija nekvalitatīvs mežs un ka iestādīsim kvalitatīvu mežu. Un kvalitatīvs mežs taču ir mūsu valsts zaļā rota. Viņš taču ir skaists mežs. Un vēl, ka pēc gadiem 60–70 maniem mazbērniem būs kaut kāds finansiāls atbalsts," viņš klāstīja.
Tomēr šī gada bargā ziema visos plānos ieviesa negaidītas korekcijas – Blūms pamanījis, ka apēstas visas priedes un 80% egļu.
Meža zvēru, visticamāk, stirnu, aļņu un briežu maltīte saimniekam izmaksājusi ļoti dārgi. Stādos vien iztērēti teju 1500 eiro. Kopumā zaudējumi mērāmi 3,5 tūkstošu eiro apmērā. Ja ņem vērā, ka nākotnē plānotā meža izstrāde tā arī nerealizēsies, ģimene zaudējusi vairākus desmitus tūkstošu eiro.
Tomēr valsts iestādes, kurās Blūms vērsās, atbalstu nesniedza, un meža saimnieks ir neizpratnē, kāpēc gadījumos, kad savvaļas zosis izposta sējumus, zemniekam pienākas kompensācija, bet gadījumā, ja meža zvēri ir izpostījuši jaunaudzi, kompensācijas nav?
"Novada dome uzskata, ka pie visa ir vainīgi mednieki. Ko tad, mednieki te sēdēs ar plinti un vaktēs, vai? Vai nošaus visus? 20–30 kilometru rādiusā visus zvēriņus nošaus, vai? Tā arī nav... tas nebūtu solīdi, es esmu par zvēriņiem. Zvēriņiem jābūt ir," pauda Blūms.
Savairojies daudz stirnu un aļņu - medījamu dzīvnieku
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns paskaidroja: "Tā kā šajā gadījumā pie vainas ir medījamie dzīvnieki, stirnas vai aļņi, kas pēdējā laikā ir savairojušies diezgan daudz, tad šajā gadījumā būtu svarīga komunikācija ar medību kolektīvu, ar ko ir noslēgts līgums, lai viņi kaut ko dara lietas labā. Tas, kas attiecas uz Dabas aizsardzības pārvaldi, tad mēs nodarbojamies ar lāčiem, kas ir īpaši aizsargājama suga, kas posta druvas. Mēs darbojamies ar putnu sugām, kas posta labības sējumus, un tamlīdzīgi.
Šajā gadījumā ne aļņi, ne stirnas nav īpaši aizsargājamas sugas un līdz ar to tā nav gluži mūsu kompetence."
Savukārt meža īpašnieks norādīja, ka līdz 2017. gadam viņam bijis oficiāls līgums ar vietējo mednieku kolektīvu, kas ierobežoja pārnadžu skaitu īpašumā. Šobrīd aktuāla mutiska vienošanās.
Vai atbildīgi ir mednieki?
Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis norādīja: "Īpašniekiem jāsaprot – ir Ministru kabineta noteikumi, zaudējumu aprēķināšana, ko ir nodarījuši medījamie dzīvnieki jeb savvaļas dzīvnieki, un šie noteikumi paredz, ka īpašniekam ir jāveic pašam aizsardzības pasākumi, ja vien viņš to nav deleģējis kādam citam, teiksim, ar līgumu uzdevis medniekiem darīt. Ja tas nav izdarīts, tad īpašniekam pašam ir jāveic aizsardzības pasākumi. Ja nekādi aizsardzības pasākumi nav veikti, tādā gadījumā īpašnieks no medniekiem neko prasīt nevar."
Blūms par to izteicās: "Jā, varot viņas aizsargāt ar kaut kādiem repelentiem [vielu, kas atbaida dzīvniekus], kas ir Eiropas Savienības repelenti, bet tas repelents darbojas tikai uz vienu mēnesi, tas ir augstākais, jo repelentu sniegi, lieti mazgā nost. Tam nav nekādas jēgas." Savukārt indīgākus līdzekļus no valstīm ārpus Eiropas Savienības viņš neuzskata par pareizu izmantot.
Tikmēr Svilāns norādīja: "Īpaši egļu audzēs un arī priedēs ir dažādas metodes, gan no aitu vilnas nemazgātas dziju strēmeles liek iekšā, lai viņas ar šo savu īpatnējo aromātu, teiksim, atbaida, ir īpašās krāsas, kuras izmanto “Latvijas Valsts meži” un citi īpašnieki, kaut ko pūš virsū priežu galotnītēm, lai aļņi nenokostu. Iežogošana, protams, ir dārgs pasākums."
Valsts meža dienesta (VMD) apkoptajā statistikā redzams, ka pērn Latvijā bijis 184 tūkstoši stirnu, no tiem nomedīti teju 35 tūkstoši dzīvnieku. Šogad valstī ir teju 200 tūkstoši šo pārnadžu, kas nozīmē, ka bargas ziemas gadījumā ir apdraudēta jebkura jaunaudze. Tikmēr mednieki drīkst šaut limitētu dzīvnieku skaitu, šogad tie ir nepilni 58 tūkstoši stirnu.
VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis uzsvēra: "Mēs redzam, kāda ir populācijas dinamika. Mēs redzam, kāda ir iepriekšējā medību sezonā ietekme uz šo populāciju un kāda ir ietekme uz populāciju un uz šo barības bāzi. Mēs gan vairāk vērtējam pēc postījumiem. Mēs ievācam šo informāciju, saliekot visu šo kopā.
Mēs saprotam, kāda ir populācijas tendence konkrētā reģionā, un jau otro sezonu pēc kārtas mēs, piesaistot zemes īpašnieku un medību tiesību lietotāju pārstāvjus, uzklausot viņu viedokli un rekomendācijas, arī nosakām apjomus, kādi konkrētajā teritorijā ir medījami."
Mednieku savienībā ieteica, pirms stādīt jaunaudzi, vērsties pēc padoma pie vietējiem medniekiem un noslēgt līgumu, kas ļautu medīt privātīpašumā. Turklāt par jaunaudzes aizsardzību ir jārūpējas arī pašam. Šo funkciju var uzticēt arī medniekiem, noslēdzot rakstisku līgumu. Ja tā būtu bijis Blūma gadījumā, tad mednieku kolektīvam būtu jāuzņemas atbildība par postījumiem un tie jākompensē.
