Drukāto mediju izdevēji arī šā gada nogalē sastopas ar valsts diktētām problēmām un neziņu. Tikai pēc abonēšanas kampaņu sākuma mediji uzzināja politiķu lēmumu tomēr vēl par gadu pagarināt autoratlīdzību izmaksas kārtību, kas neliecina par jēdzīgām sociālajām garantijām avīzēs un žurnālos strādājošajiem, bet kas vismaz neliek no tiem atbrīvoties pavisam nepanesama nodokļu sloga apmēros. Tāpat vēl nesen valdīja neziņa, kas notiks ar valsts daļēji dotētajiem Latvijas Pasta tarifiem par preses piegādi, tā situāciju raksturoja "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore un izdevēja un Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.
"Var teikt tā, ka tā ir kārtējā [Latvijas] Pasta šantāža, kā es to uzskatu, paziņojot, ka, ja nepanāks no valdības šo papildu samaksu pastam, ko tas katru gadu ir prasījis, tad šogad tiks paceltas piegādes maksas par 33%. Šis pacēlums nav tik liels, un pāris mēnešus pēc tam, kad abonēšanas kampaņa jau bija sākusies, atkal kārtējā vienošanās uz gadu tika noslēgta," klāstīja Plaude.
Līdzīgi viņa vērtēja Mediju atbalsta fonda finansējumu, kas sākotnēji tika ieviests pēc ilgstošas reģionālo avīžu trauksmes par pašvaldību iejaukšanos konkurencē ar domju izdevumiem, bet
beigās lielākā daļa nonāk nevis reģionu medijos, bet pie dažādiem izklaides radio un portāliem. Pašlaik kārtība tiekot mainīta, lai pie valsts naudas tiktu jēdzīgi mediji.
"Tātad, ja medijs atbildīs noteiktiem kritērijiem, ja tajā tiešām būs redakcija, ja tajā nebūs valsts kapitāldaļu, ja tajā būs profesionāli žurnālisti, kā mēs rosinājām – vismaz trīs radošie darbinieki, tad tāds tiks uzskatīts par mediju. (..) Redzēsim, tas ir kaut kas jauns. Mēs redzēsim, vai mūsu, reģionālo mediju, rosinātie nosacījumi atbalsta saņemšanai tiks ņemti vērā," sacīja Plaude.
Bet par abonēšanas kampaņu "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Plaude sacīja – lai gan beidzot izšķīrušies visai būtiski celt cenu, vismaz trešdaļa pašreizējo abonentu ir pauduši uzticību, kas garantē avīzes iznākšanu nākamajā gadā tādā pašā regularitātē, apjomā un krāsās. Līdzīgi izteicās arī Kuldīgas laikraksta "Kurzemnieks" redaktore Daiga Bitiniece.
"Cenu mēs pielikām nedaudz. Ņemot vērā to, ka cilvēkiem viss kļūst dārgāks, mēs tās izmaksas, cik vien varam, paņemam paši uz sevi. Tas ir arī viens no iemesliem, es domāju, kā dēļ abonamenti pārāk nekritīsies (..)," teica Bitiniece. "Es tā cerīgi skatos uz nākamo gadu, uz abonēšanu. Vienīgais, ko gribētu – lai Latvijas Pasts vienkārši ātrāk drukāto avīzi nogādātu pastkastītē. Tā ir tā lielākā problēma, manuprāt."
Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis vērtēja, ka vēl ir pāragri spriest, kāds būs abonēšanas kampaņas iznākums. Arī viņš kā bēdu iemeslu pieminēja pastu.
"Vismaz reģionālie izdevēji samazinājuši iznākšanas skaitu, tādā veidā ekonomējot uz pasta piegādēm, bet tanī pašā laikā saglabājot avīžu apjomus.
Tas liecina par to, ka lasīt gribēšana ir. Bišku retāk saņemsim, bet informāciju nogādāsim. (..) Mūsu nelabvēļiem vienmēr ir tādas runas par to, ka prese varētu beigt pastāvēt, bet ziniet teicienu, ka "ziņas par manu nāvi ir pārspīlētas"," sacīja Līcis.
Pašlaik nav ziņu, ka kāds no avīžu izdevējiem gadumijā grasītos darbību beigt.
