Panorāma

Būvniecības kvalitāte - kā pa celmiem

Panorāma

Sola sakopt pamestās robežēkas

Nav ar ko aizstāt Krievijas kravas

Dzelzceļam nav ātru alternatīvu Krievijas kravām

Ja Maskava turpinās saasināt situāciju, iespējams jau drīzumā Eiropas Savienības līderiem vajadzēs nopietni domāt par reālu ekonomisko sankciju piemērošanu pret Krieviju. Tiesa šādas sankcijas prasīs upurus abās pusēs, un viena no ievainojamākajām būs Latvijas tautsaimniecība, kurā bez simtprocentīgas energoatkarības, teju tikpat liela atkarība no Krievijas ir arī tranzīta nozarei.  

Kaut arī pagājušā gadā Latvijas Dzelzceļa pārvadāto kravu apjoms ir nedaudz sarucis, peļņa ir bijusi gan vērienīga. Arī šogad ir veicies labi. Gan kompānijas vadība, gan Satiksmes ministrija arī šogad cer atkārtot pagājušā gada veiksmīgos darbības rādītājus, tai pat laikā daudz kas būs atkarīgs no ES un Krievijas politisko attiecību klimata. Ja tas pasliktināsies, skaistais sapnis par kravu apjoma pieaugumu draud pārvērsties ļaunā murgā.

Tranzītbiznesa nozare ir viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Pēc Satiksmes ministrijas informācijas tā ik gadu nodrošina vismaz 12% no valsts iekšzemes kopprodukta un tajā strādā 30 līdz 50 tūkstoši cilvēku. Arī nozares nodrošinātie ieņēmumi valsts budžetā ir bijuši milzīgi, neierēķinot dividendes, "Latvijas dzelzceļš" viens pats budžetu caur nomaksātajiem nodokļiem pērn papildinājis par  107,7 miljoniem latu.

Lai arī nozare ir pelnoša, tai ir būtisks „Ahileja papēdis”. Pērn 77,1% no 55,8 miljoniem "Latvijas dzelzceļa" pārvadāto kravu bija no Krievijas. Salīdzinot ar 2012.gadu šīs valsts kravu īpatsvars audzis par  11,2%. Galvenie kravu veidi aizvien ir  Krievijas ogles un naftas produkti, kuru plūsmu kaimiņvalsts arvien mērķtiecīgāk pārvirza uz savām ostām. Arī Latvija cenšas savus kravu apjomus diversificēt.  

„Mēs runājam gan ar Vidusāzijas valstīm, gan par jaunu loģistikas centru izveidi, gan par kravām no Ķīnas, taču to īpatsvars ir ļoti zems. Piemēram Kazahstāna, kas ir mūsu trešais lielākais partneris, veido vien 5% no dzelzceļa kravām. Īsā termiņā [palielināt kravu apjomu] neiespējami. Turklāt daudz kas ir atkarīgs no tranzīta tarifiem, kas ir Krievijas dzelzceļā. Tas rada lielus riskus gan no kravu diversifikācijas, gan no dzelzceļa viedokļa, ja tiek vērstas plašas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju,” skaidroja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Tiesa centieni meklēt kravu plūsmas Vidusāzijā un pat Ķīnā var izrādīties lemti neveiksmei. Visi ceļi uz šīm valstīm ved caur Krieviju, un nozares eksperti atzīst - lai izveidotu konteineru satiksmi ar Ķīnu, nepieciešams konkurētspējīgs pārvadājumu tarifs. Savukārt to var nodrošināt, tikai piemērojot īpašu labvēlības režīmu, kas drīzāk ir politisks jautājums. Cik lielā mērā tajā būs ieinteresēta Krievija, pagaidām grūti spriest. Krievijas Dzelzceļa šefs Vladimirs Jakuņins ir viens no prezidenta Vladimirs Putina cilvēkiem, pret ko ASV jau vērsusi sankcijas.

„Mēs neesam manījuši politisko ietekmi no Krievijas Dzelzceļa. Mūsu kaimiņiem Igauņiem ir cita pieredze, tāpēc mēs saprotam šo realitāti,” atzina Latvijas dzelzceļa" viceprezidents Aivars Strakšas.

Pēc speciālistu vērtējuma, tieši Latvija, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir ievainojamākā, ja Krievija nolemtu ierobežot savu kravu plūsmu. Latvijā tikpat kā nav iekšējo kravu pārvadājumu, kas varētu kompensēt tranzīta  kritumu. Tāpat maz ticams, ka drošu glābiņu varētu dot plānotā Eiropas sliežu platuma "Rail Baltic" līnija. Šis projekts savu dienasgaismu visdrīzāk varētu ieraudzīt ne ātrāk kā 2025.gadā, turklāt šajā koridorā pārvadāto kravu apjomi tiek lēsti ne lielāki kā 25 miljoni tonnu gadā, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā koridorā no Krievijas.

Lai arī amatpersonas aizvien cer, ka Eiropas līderiem tomēr nenāksies piemērot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, gadījumā ja apstāsies kravu plūsma, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas no tranzīta nozares varētu pārvirzīties uz  pasažieru pārvadājumiem un valsts budžetu.

Jau ziņots, ka ASV un Eiropas Savienība jau paziņojusi, ka ja Krievija nemazinās spriedzi Austrumukrainā, tās ir gatavas sankcijām.

Pirms dažām dienām, ceturtdien, Eiropas Savienība, ASV, Ukraina un Krievija smagās un ilgās sarunās Ženēvā vienojās nekavējoties apturēt vardarbību Ukrainā, atņemot ieročus seperātistu grupām un piespiežot pamest ieņemtās administrācijas un drošības iestāžu ēkas.

Paši separātisti atteikušies klausīt arī tad, ka Ukrainas valdība solījusi izpildīt vairākas prasības, piemēram, dod garantijas krievu valodas statusam.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti