Bērziņš pastāstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī piedzīvots kravu kritums 20% apmērā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laiku, taču nu samazinājums ir apstājies. Stabilizējušies naftas un akmeņogļu kravu apjomi, kas iepriekš slīdēja uz leju.
Tiekot aktīvi strādāts ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem – dzelzceļa kompānijām, kā arī kravu īpašniekiem.
Skaidrojot situācijas stabilizēšanos, uzņēmuma vadītājs pauda – būtiski ir runāt biznesa valodā un par tarifiem.
Dzelzceļš gan nevar mazināt infrastruktūras tarifus, taču ir koriģēti pārvadājumu tarifi, atzina Bērziņš.
Uzņēmuma vadītājs norādīja – kravu atgūšanā dzelzceļa tarifs ir tikai viens no punktiem un būtiski meklēt kopēju risinājumu, lai tarifus varētu koriģēt arī ostās.
Tāpēc iecerēts, ka uzņēmums "LDz Cargo Loģistika" varētu kļūt par galveno koordinējošo institūciju tranzītu biznesā Latvijā un strādātu ar ostām, stividoriem un pārvadātājiem.
Tādējādi Latvijā varētu koordinēt tranzīta pakalpojumus par vienotu cenu.
Bērziņš arī atklāja – laikā, kopš sākās kravu kritums, runāts ar dažādiem kravu īpašniekiem, noslēgti pāris nodomu protokoli un esot interese par Latviju kā tranzīta ceļu. Esot runāts par Kazahstānas kravām, arī par kravām, kas nāk no Vācijas puses. Pašlaik tiek izstrādāti dažādi maršruti.
Savukārt, taujāts par iespējamu štatu mazināšanu kravu krituma dēļ, Bērziņš pauda, ka dzelzceļa darbinieki varot būt mierīgi par savām darbavietām. Matemātiska darbinieku samazināšana nav paredzēta, taču ir dažādi optimizācijas procesi, kas saistīti ar modernizāciju.
Jau ziņots, ka Rīgas osta un “Latvijas dzelzceļš” izjūt Krievijas kravu samazinājumu un arī kravu sarukumu ģeopolitiskās situācijas dēļ, taču šī gada prognozes pagaidām ir piesardzīgi optimistiskas.
Dzelzceļš jau pērn prognozēja 10% kritumu, “bet patīkami kļūdījās”, tāda krituma nebija un kopumā pērn pārvadāti aptuveni 50 miljoni tonnu kravu, un arī šogad uzņēmums par spīti kravu apjoma kritumam pirmajā ceturksnī cer pārvadāt tikpat daudz kravu.
