Dienas notikumu apskats

«Delna» atklāj pirmo pārkāpumu tā dēvētā kapu tramvaja projektā un brīdina RS

Dienas notikumu apskats

Lidostai "Rīga" meklēs jaunu vadītāju, par pagaidu vadītāju ieceļ Ilonu Līci

Dzelzceļa elektrifikācijas projektu tomēr plāno sākt Rīgas, nevis Ventspils virzienā

Dzelzceļa elektrifikācijas projektu tomēr plāno sākt Rīgas, nevis Ventspils virzienā

Zaļo un Zemnieku savienība rosina Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikāciju vispirms sākt Rīgas, nevis Ventspils virzienā, kā tas bija iepriekš plānots. Ar šādu piedāvājumu koalīcijas partnerus piektdien, 13.janvārī, iepazīstināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). 

Nacionālā apvienība projektam neiebilst, taču partija „Vienotība” savu atbalstu vēl nesola.  Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) vēlas plašāku informāciju par apjomīgā projekta ietekmi uz elektrības cenu.

Projekta pirmais posms, dzelzceļu elektrificējot Rīgas virzienā, izmaksātu kopā 519 miljonus eiro, no kuriem 347 miljonus iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.

Augulis: Par dzelzceļa elektrifikācijas projektu

    Dzelzceļa elektrifikācija ļautu lētāk pārvadāt kravas, kā arī padarītu dzelzceļa satiksmi videi draudzīgāku. Projekta apstiprināšana valdībā aizkavējusies, un tikai tagad politiķi nolēmuši, kurā virzienā dzelzceļa līnijas elektrificēt vispirms. Priekšroka dota Rīgas virzienam. Otra alternatīva bija kā pirmo elektrificēt dzelzceļu Ventspils virzienā. Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, satiksmes ministrs Uldis Augulis izvēli par labu Rīgai pamato ar kravu plūsmām.

    “Šobrīd skatoties uz to, kāds ir kravu apjoms Ventspils ostas virzienā, tad finansiāli sākotnēji pirmo posmu realizēt izdevīgāk ir Rīgas virzienā,” paziņoja Augulis.

    “Realizējot šādā veidā šo projektu, varētu būt sarežģījumi, bet arī Eiropas Komisijas konsultanti norāda, ka šie riski ir menedžējami. Faktiski Rīgas virzienā mums sanāk tā, ka mums vienlaicīgi ir šī elektrifikācija un “RailBaltica” projekts – izbūve tieši Rīgas stacijā un posms līdz lidostai, kas varētu sarežģīt šo kravu apmaiņu Rīgas ostai, bet, salāgojot laikus, mēs domājam, ka var izdarīt tā, lai sevišķi nekavētu kravu plūsmu,” klāstīja Augulis.

    Vēl oktobrī Latvijas Dzelzceļš piedāvāja vispirms elektrificēt līniju Ventspils virzienā. Latvijas Dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš tagad stāstīja, ka abiem virzieniem ir savas priekšrocības un trūkumi, taču Rīgas virzienā ir mazāks risks neizpildīt Eiropas Savienības noteiktos mērķus.

    Viņš skaidroja, ka pat gadījumā, ja kravu apgrozījums Rīgas virzienā samazinās, tas tomēr izturēs Eiropas Savienības (ES) fondu kritērijus, bet “Ventspils šajā gadījumā neiztur to kritēriju”.

    Dzelzceļa elektrifikācija ir apjomīgākais projekts Latvijas Dzelzceļa vēsturē. Kopējās izmaksas tam ir plānotas 1,3 miljardu eiro apmērā. Pirmais posms, elektrificējot dzelzceļu no Daugavpils un Rēzeknes uz Krustpili un tālāk līdz Šķirotavai, izmaksātu 519 miljonus eiro. Šajā Eiropas fondu plānošanas periodā Latvija projektam var piesaistīt 347 miljonus eiro, kas nozīmē, ka pārējais finansējums Latvijai jāmeklē pašai. Tādēļ partija „Vienotība” vēl nesteidz paust savu atbalstu, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

    “Šī ir ļoti liela investīcija, un, pirms mēs speram šādu soli, mums ir jāgūst pārliecība, kā tas ietekmē valsts budžetu. Ir pilnīgi skaidrs, ka strauja kravu samazinājuma rezultātā radīsies iespaidīgas izmaksas valsts budžetam, un mēs vēlamies saprast šos arī negatīvos scenārijus, kādi tie varētu būt. Otra lieta, kas man kā ekonomikas ministram ir ārkārtīgi svarīga, lai šis projekts neietekmē elektroenerģijas gala lietotāja cenas,” skaidroja Ašeradens. 

    Satiksmes ministrs Augulis piekrīt, ka finansēt projektu no valsts budžeta naudas atļauties nevar, tādēļ Latvijas Dzelzceļš projektu finansēs no saviem līdzekļiem, kā arī naudu aizņemoties. Tam gan būs vajadzīga uzņēmuma kapitāla palielināšana.

    “Šobrīd pēc protokollēmuma būs arī uzdevums izvērtēt, kādā veidā var kapitālu arī palielināt Latvijas Dzelzceļam. Vai ieguldot īpašumus, kas ir jau dzelzceļam esošie īpašumi, vai kādā veidā finansiāli ieguldīt tā, lai tas neskar tiešā veidā valsts budžetu, budžeta deficītu,” sacīja Augulis.

    Augulis stāstīja, ka to plānots novērtēt divu mēnešu laikā. Latvijas Dzelzceļam tikmēr jāsagatavo projekta pieteikums Eiropas Komisijai, kā arī biznesa plāns. Augulis norādīja, ka visus vajadzīgos dokumentus Eiropas Komisijai varētu nosūtīt augustā vai septembrī. Vispirms gan projekts jāapstiprina valdībā.

    Ieceri par Latvijas dzelzceļu tīkla modernizāciju, to elektrificējot ar tīklu, kas būtu piemērots arī kravas vilcieniem, satiksmes nozares plānotāji lolo jau vairākus gadus. Tomēr lēmums par projekta uzsākšanu un tā finansēšanu valdībā ir aizkavējies jau vairāk nekā par gadu, palielinot risku, ka projektam var neizdoties piesaistīt visu pieejamo ES līdzfinansējumu.

    Valdība par dzelzceļa elektrifikāciju plāno lemt šī gada sākumā, un Satiksmes ministrija, atzīstot, ka projekts nevirzās pietiekami ātri, tomēr uzskata, ka nav risku zaudēt ES finansējumu.

    Sākotnēji Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu bija paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā. Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam bija paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili, un šo darbu kopējās izmaksas paredzētas 660 miljonu eiro apmērā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti