“Dzelzceļa elektrifikācija pati par sevi ir vajadzīga lieta, taču konkrētais projekts ir gadiem muļļāts, novilcināts un tagad esam pie neloģiskā modeļa,” sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka projekts paredz elektrificēt posmu no Daugavpils un Rēzeknes līdz Rīgas Šķirotavas stacijai, bet nav skaidrs, kas notiek tālāk, kā kravas nonāk līdz ostām.
Tāpat ir jāizvērtē šī projekta tieša un netieša ietekme uz budžetu un cik šis projekts ir loģisks kopumā. Pirmais vērtējums plānots divu nedēļu laikā, informēja ministrs.
KONTEKSTS:
Dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmais posms ir vērienīgākais šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā iecerētais projekts – tā īstenošanā plānots ieguldīt gandrīz 350 miljonus eiro lielu Kohēzijas fonda finansējumu.
JKP šī projekta īstenošanu apšaubīja jau priekšvēlēšanu diskusijās un piedāvāja to apturēt. Arī jaunā premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā "Vienotība" prasījusi pārtraukt LDz izsludināto iepirkumu elektrifikācijai Rīgas virzienā, jo partijai “pastāv pamatotas bažas” par tā lietderīgumu un tiesiskumu.
Finanšu ministrija vēl novembrī brīdināja - Eiropas Komisija vēl nav teikusi savu galīgo jāvārdu elektrifikācijas projektam, par tā tālāko likteni valdībai būtu jāizšķiras tuvākajā laikā.
Dzelzceļa elektrifikācijas galvenais mērķis ir padarīt pārvadājumus pa dzelzceļu videi draudzīgākus, taču cena par to ir augsta. Pirmā projekta kārta izmaksās 441 miljonu eiro. Lielāko daļu naudas dos Eiropas Savienība, taču “Latvijas dzelceļam” (LDz) pašam jānodrošina 94 miljoni eiro. Naudu LDz plāno aizņemties Eiropas Investīciju bankā. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz miljardu eiro. Par to, kur ņemt naudu otrā un trešā posma īstenošanai, skaidrības pagaidām nav. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ daļa tranzīta nozares uz šo projektu raugās ar skepsi.
