Dzelzceļa elektrifikācijas projekta likteni plāno apspriest Ostu padomē

Pretēji iepriekš plānotajam, arī pirmdien, 18.jūnijā, notikušajā valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē netika apspriesta teju pusmiljardu eiro vērtā dzelzceļa elektrifikācijas projekta turpināšanas lietderība. Šoreiz spriešana tika atlikta ekonomikas ministra Arvila Ašeradena ("Vienotība") prombūtnes dēļ.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pēc sanāksmes izteicās, ka elektrifikācijas projekta turpināšana vispirms būtu jāapspriež Latvijas Ostu padomes sēdē, kur varētu tikt uzklausīti arī no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem līdzfinansētā projekta oponenti.

Ministru prezidents Māris Kučinskis Madara Fridrihsone
    Valdības vadītājs uzsver, ka ES līdzekļus, kas paredzēti elektrifikācijas projektam, drīkst izmantot tikai dažādu ar vides jautājumu saistītu projektu finansēšanai, bet ne infrastruktūras projektiem, piemēram, ceļu tīkla sakārtošanai. Viņaprāt, pašlaik būtu pāragri lemt par elektrifikācijas projekta apturēšanu.

     

    "Jautājums tika diezgan ilgstoši diskutēts pēc samazinātās programmas, kurā valsts līdzdalība vairs negāja ārpus rāmjiem un nebija draudu, ka budžetam jāiesaistas. Tas tika aizsūtīts Eiropas Komisijai un aizsūtīts izvērtēšanai. Tas process vēl nav beidzies. Mums nav ne pozitīvas, ne negatīvas atbildes no vērtētājiem. Tāpēc šobrīd atcelt lēmumu, pirms ir kaut kāda izvērtēšana, droši vien nebūtu pārāk nopietna rīcība no valdības," sacīja premjers.

    KONTEKSTS:

    Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir vērienīgākais infrastruktūras attīstības projekts šajā ES fondu plānošanas periodā. Jau kopš pašiem pirmsākumiem to apvijušas dažādas intrigas. Cīniņiem par to, kurā virzienā dzelzceļa līniju elektrifikācijai jānotiek vispirms, punktu pielika valdības pērnā gada sākumā pieņemtais lēmums vispirms elektrificēt līnijas no austrumu robežas līdz Rīgai, Ventspils virziena elektrifikāciju atliekot uz vēlāku laiku.

    Kopējās projekta izmaksas pārsniedz miljardu eiro. Lauvastiesu jeb 347 miljonus no kopumā nepieciešamajiem vairāk nekā 440 miljoniem eiro elektrifikācijas pirmajam posmam veido ES finansējums. Par to, kur ņemt naudu otrā un trešā posma īstenošanai, skaidrības pagaidām nav.

    Šis ir viens no iemesliem, kādēļ daļa tranzīta nozares uz šo projektu raugās ar neslēptu skepsi. To vēl pavairo Satiksmes ministrijas amatpersonu un „Latvijas dzelzceļa” vadības izvairīšanās skaidrot vērienīgo investīciju ietekmi uz dzelzceļa tarifiem, kuri jau tagad tiek saukti par pārmērīgi augstiem. Turklāt tas viss notiek laikā, kad transporta nozare arvien turpina zaudēt Krievijas kravas, kuru apkalpošana gadu desmitiem bijusi šī biznesa pamatakmens.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti