Ražošanas laikā ar spiedes palīdzību nekaitīga apaļa drāts pārvēršas stieplē ar žiletes asuma malām. Tas ir viens no grūtāk pārvaramiem žoga elementiem.
Tās sagriešanai vajag stipras knaibles, bet lauzties caur šādu pinumu ir bīstami dzīvībai. Žogu fabrikai šis nav galvenais produkts, bet ar migrācijas krīzi Eiropā tā pasūtījumu apjoms audzis.
Ungārija pirmā sāka iežogot robežu un sākotnēji izpelnījās kritiku. Tagad pēc vairāku valstu paziņojumiem par līdzīgiem plāniem ungāri turpina iesākto un Eiropā sāk pietrūkt dzeloņstieples. Izlīdzēt bija gatavi žogu ražotāji no Latvijas, kurus uzrunājuši vācu vairumtirgotāji. „Bija pirmais pasūtījums - četri kilometri - to ļoti ātri uzražojām. Klients bija apmierināts un sekoja otrais pasūtījums - [žogs] 30 kilometru garumā,” saka uzņēmuma „Žogu fabrika” līdzīpašnieks Gints Švalkovskis.
Latvijā tapušās dzeloņstieples apvij dažu cietumu mūrus, tās iepirkušas arī vairākas kuģniecības, lai apgrūtinātu Somālijas pirātu rāpšanos uz kuģiem.
Pieprasījums pēc dzeloņainās drāts Eiropā tikai augs, jo par žogu celtniecību paziņojušas Ungārijas kaimiņvalstis Horvātija un Slovēnija. Arī Igaunija grib slēgt posmus, kurus iespējams šķērsot kājniekiem.
Latvijā pirms mēneša arī apstiprināta robežas ierīkošanas programma, tā gan vienlaidus žogu paredz tikai 92 kilometru garumā, kas taps četru gadu laikā. „Būs jāparedz arī savvaļas dzīvnieku migrācijas posmi. Tas ir tikai līdzeklis, lai novērstu nelegālo migrantu iekļūšanu,” saka Valsts robežsardzes priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Martukāns.
Ja robežjosla tiks aprīkota kā plānots, tā kļūšot pietiekami nosargājama. „Šādas situācijas kā Ungārijā principā nevajadzētu būt. Bet robeža pēc robežjoslas ierīkošanas būs pilnībā aprīkota, lai robežsargi spētu novērst robežas šķērsošanu no nelegālo imigrantu puses,” vērtē Martukāns.
Četrus gadus, kamēr notiks pakāpeniskā robežjoslas ierīkošana, robežsardzes amatpersonas cer, ka nopietnas drošība problēmas neradīsies.
