Pirms nepilniem diviem gadiem Laila Šķubure Durbē atvēra frizētavu. Pakalpojumu cenas Durbē nevar salīdzināt ar lielpilsētu saloniem, jo jāņem vērā maksātspēja, taču galvenais gandarījums esot prieks par paveikto. Tiesa gan, pandēmijas laiks ir mazinājis klientu plūsmu, līdz ar to bažas rada gaidāmā nodokļu reforma, kas, neraugoties uz ienākumiem, paredz obligāto sociālo iemaksu 170 eiro mēnesī.
"Šobrīd, ja es varu atļauties no tā, cik man sanāk, tad es būšu sprukās.
Man būs jāmaksā – vai man ir, vai man nav. Lai man brīvi paliktu pāri un es varētu to nodokli bez sirdssāpēm samaksāt, ja tas tiks ieviests, līdz 1000 eiro mēnesī būtu jāpelna," stāstīja Šķubure, kura ir pašnodarbinātā.
Tas ir netaisnīgi pret mazajiem uzņēmējiem, atzīst arī Salvis Šķuburs. Viņš 2008. gada krīzē, zaudējot darbu, kļuvis par individuālo komersantu, sniedzot celtniecības pakalpojumus. Gadā intensīva noslodze esot septiņus, astoņus mēnešus, kad tiekot arī sapelnīta nauda tukšajam periodam.
"Es neesmu pret nodokļiem, bet šis drastiski, tagad grib mūs visus iznīcināt. Jau tā cilvēku Latvijā ir maz palicis, aizbrauks pēc šitā visa vēl vairāk projām," uzsvēra vīrietis.
"Kāpēc tik ciniski un nihilistiski pret cilvēkiem jāizturas?
Viņi varbūt nav tik veiksmīgi, bet viņi strādā un dara, viņi nopelna savu iztiku, arī kaut ko valstij nodokļos samaksā," uzsvēra uzņēmuma "Evi un Jo" īpašniece Evija Kopštāle.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Durbē un Durbes novadā ir ap 150 ekonomiski aktīvu saimnieciskās darbības veicēju, kas ir individuālie komersanti, pašnodarbinātās personas. Vairāk nekā 100 ir nelielās zvejnieku un zemnieku saimniecības.
"Ja ar vienu roku Zemkopības ministrija iedos mazo lauksaimnieku atbalstam 1250 eiro, tad ar otru roku šīs minimālās sociālās iemaksas – 2100 eiro gadā, tas nozīmē 700 eiro šim cilvēkam būs jāpiemaksā, lai izpildītu likuma normas," norādīja saimniecības "Pīlādži" finanšu direktors Edgars Putra.
Durbe ir mazākā pilsēta Latvijā, un tajā dzīvo aptuveni 500 cilvēku. Savukārt novadā ir teju 2800 iedzīvotāju. Bezdarba līmenis ir ap 5%. Galvenās darba vietas – pašvaldības iestādes, zemnieku saimniecības, kā arī mazie uzņēmumi.
KONTEKSTS:
Nākamgad autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būs jāmaksā sociālās iemaksas. Tas paredzēts, lai visi strādājošie būtu sociāli nodrošināti.
Labklājības ministre norādīja, ka cilvēkiem, kuri darbojas alternatīvos nodokļu režīmos un nesaņem minimālo algu, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai nemaksātu sociālās iemaksas. Diskusijas par nodokļiem vēl notiek līdz pēdējam lasījumam Saeimā, un jaunākā finanšu ministra ideja ir, ka pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem varētu neprasīt nomaksāt fiksētu minimālo obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu, bet gan maksāt 10% no ienākumiem.
Valdība vienojās nākamgad par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli līdz 34,09%, kā arī noteica minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas cilvēkiem, kuri saņem mazāk nekā minimālo sociālo algu, un pašnodarbinātajiem, ko maksās darba devēji vai paši nodarbinātie.
Nākamgad plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, palielināt garantēto minimālo ienākumu līdz 109 eiro, par vienu procentpunktu samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, no 1. jūlija ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu u.c.
