Iespējas visām pusēm izdevīgā veidā atrisināt “Trikātas” maksātnespējas problēmu, ko lielā mērā radījis paša lolotā “Latvijas piena” parāds par piegādēm, ik dienu kļūst sarežģītāk. Kaut šīs nedēļas sākumā LP piedāvāja “Trikātai” parādu atmaksāt četru gadu laikā, kooperatīvs to noraidīja, jo tiesiskā aizsardzības process pieprasa norēķinus veikt ātrāk – divos gados.
Tāpat “Trikātas” kreditori vismaz pagaidām nolēma nepārdot daļas “Latvijas pienā” citam partnerim un kreditoram – graudu ražotāju kooperatīvam “Latraps”.
“Es nezinu kā virzīsies tālāk šīs lietas pēc šīs dienas tiesas lēmuma. Noteikti, ka vēl kaut kāds laiks būs rīkoties. Katrā gadījumā mūsu piedāvājums ir spēkā un mums ir interese darīt visu, lai zemnieki saņem vairāk naudas par to, kas ir aizķērusies rūpnīcā,” saka „Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža.
Tai pašā laikā arvien pamanāmāki kļūst asumi starp “Trikātu” un “Latraps”. “Trikātas'' vadītājs Uldis Krievārs stāsta, ka kooperatīvam piederošo “Latvijas piena” daļu pārdošana “Latraps” līdzinātos dāvinājumam. „Viņi bija gatavi maksāt trīs miljonus par piegādāto pienu, kas ir LP atzītās saistības, savukārt par kapitāldaļām kooperatīvs naudu nesaņemtu,” saka Krievārs. Viņš gan atsakās komentēt, vai „Latrapa” piedāvājumā neredz reiderisma pazīmes.
Šobrīd par LP daļu pirkšanu interesējas vēl divi ārvalstu piena pārstrādes uzņēmumi, taču vienošanās par darījumu aizvien nav. Eksperti gan prognozē – apstākļos, kad pārdevējam draud maksātnespēja, pircēji pagaidām vilcināsies un gaidīs “Trikātas” maksātnespēju, lai interesējošās daļas izsolē nopirktu lētāk.
Situācija ap “Trikātu” un “Latvijas pienu” nonākusi arī Zemkopības ministrijas pastiprinātas uzmanības lokā, jo savulaik valsts garantējusi kredītu ražotnes izveidei. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) gan mierina – otra “Liepājas metalurga” te nebūs.
„Manuprāt, valsts naudai briesmas nedraud; ja kapitāldaļas nonāks kāda cita investora pārziņā, uzņēmums turpinās strādāt. Cik es zinu, tad tur jau gandrīz 2 miljoni ir atmaksāti no garantētās summas,” komentē Dūklavs.
„Mēs ar savu vēstuli arī paprasīsim, ja tas būs nepieciešams, bankai LP iedot kredītbrīvdienas atmaksai, lai maksā procentus. Šis process ir vadāms un ir veiksmīgi vadītāj (..). Bažas ir, bet es nevaru piekrist tiem, kas saka, ka viss ir cauri,” saka ministrs.
Tas, vai “Trikātai” izdosies pārdot LP kontrolpaketi par augstāku cenu, būs zināms tuvāko divu nedēļu laikā, jo 6.augustā Valmieras tiesa atsāks skatīt “Trikātas” maksātnespējas lietu.
Jau ziņots, ka piensaimniecības kooperatīvs "Trikāta KS" plāno pārdot tam piederošās "Latvijas piena" kapitāldaļas tāpēc, ka uzņēmums par iepirkto pienu kooperatīvam ir parādā trīs miljonus eiro.
"Latvijas piens" 2014.gadā strādāja ar 28,33 miljonu eiro provizorisko apgrozījumu, kas ir par 23,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 2013.gadā "Latvijas piens" strādāja ar 37,218 miljonu eiro apgrozījumu un guva 823,8 tūkstošu eiro peļņu.
"Latvijas piens" ir četriem kooperatīviem - "Trikāta KS" (53,664%), "Dzēse" (20,839%), "Latraps" (19,622%) un "VAKS" (5,875%) - piederošs uzņēmums, liecina datubāzes "Lursoft" informācija. Izveidotā siera ražotne darbojas kopš 2012.gada decembra.
