Dūklavs otrdien, 17.aprīlī, LTV raidījumā “Viens pret vienu” atzina, ka saistībā ar tiešmaksājumiem nākamajā Eiropas Savienības (ES) plānošanas periodā viens no darba kārtības jautājumiem, par ko spriedīs, ir griestu noteikšana Latvijā.
Dūklavs gan uzsvēra, ka to nenoteiks ministrija vai ministrs viens pats, tas esot diskusiju jautājums, viņš arī nebija gatavs nosaukt, kādiem šiem griestiem, viņaprāt, vajadzētu būt.
Tiesa, ministrs atzina, ka tie varētu būt lielāki par 150 000 eiro, varbūt 200 000 eiro.
“Nu nemokiet mani ar 200, 210… [..] Maziem un vidējiem zemniekiem pat tik daudz nebūs, tas attieksies uz lielajām saimniecībām,” sacīja Dūklavs.
Viņš arī pauda, ka par to varētu izlemt jau līdz vēlēšanām.
Tikmēr diskusijās ar Eiropas Komisiju Zemkopības ministrija vēlas panākt nākamajā plānošanas periodā pēc 2020.gada lielāku vienlīdzību tiešmaksājumos. Latvijas lauksaimniekiem patlaban tiešie maksājumi ir tikai 56% apmērā no ES vidējā līmeņa. Tie ir aptuveni 150 eiro par hektāru, tikmēr ievērojami lielāki maksājumi ir Kiprai, Beļģijai, Itālijai un Maltai, tie ir pat ap 600 eiro par hektāru.
Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas valstu lauksaimniecības ministri marta vidū tikās Rīgā, lai apspriestu Eiropas Komisijas virzītās Kopējās Lauksaimniecības Politikas prioritātes pēc 2020.gada. Ministri pēc tikšanās parakstījuši kopēju deklarāciju, kas aicina patlaban nevienlīdzīgos tiešos maksājumus izlīdzināt starp Eiropas dalībvalstīm, lai lauksaimnieki būtu līdzvērtīgās pozīcijās.
Pirmās atbildes par finansējuma jautājumiem kopējā lauksaimniecības politikā no Eiropas Komisijas ministri sagaida 2. maijā.
Dūklavs raidījumā “Viens pret vienu” sacīja, ka galīgā neveiksme sarunās būs tad, ka Latvija nemaz nesaņems papildu naudu tiešmaksājumiem, taču, ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanos no ES, viņš neizslēdz arī šādu iespēju.
