Viņš stāstīja, ka situācija Latvijā ir ļoti dažāda. Vissmagāk sausumā cietušas saimniecības Kurzemē - tās ir bioloģiskās lopkopības saimniecības un graudkopji. Dūklavs gan atzina, ka saimniecības, kuras agrāk iesējušas ziemājus, raža ir laba.
To, kādi ir lauksaimnieku zaudējumi, varēšot noteikt rudenī pēc ražas novākšanas. Tad arī varēšot spriest par to, vai lauksaimniekiem nepieciešami atbalsta pasākumi. Pašlaik zemniekiem saistībā ar lielo sausumu netiek uzliktas sankcijas saistību nepildīšanas gadījumā. Sausums nodēvēts par valsts mēroga dabas katastrofu, bet ārkārtējā situācija nav izsludināta.
Par zaudējumiem un kopējo lauksaimniecības situāciju Dūklavs plāno runāt ar citu valstu zemkopības ministriem Eiropas Savienības līmeņa sanāksmē.
KONTEKSTS:
Šogad kopš maija Latvijā ilgstoši valdījis sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji.
Iepriekš ZM saņemti 32 iesniegumi ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ. Pie ministrijas vērsās ne vien pašvaldības, bet arī nevalstiskās organizācijas un plānošanas reģioni. Daļa vietvaru norādīja uz vajadzību pēc saimnieciskās darbības atvieglojumiem nozarē, bet daļa aicina zemniekiem piešķirt arī kompensācijas.
Galvenais, kas zemniekus satrauc, – lai zaudējumu dēļ netiktu piemērotas soda sankcijas attiecībā uz Eiropas projektu īstenošanas kavējumiem. Un zemnieki aicināja arī rast iespēju ātrāk izmaksāt rudens platību maksājumus, lai būtu ieskrējiena kapitāls, kā šogad pietrūks.
Arī pērnā gada rudens lietavas un plūdi Latvijā atzīti par valsts mēroga dabas katastrofu. Tādējādi zemnieki, kas cieta zaudējumus lietavās, visā valstī varēja saņemt ārkārtas atvieglojumus, kā maksājumu vai projektu termiņu atlikšanu. Savukārt 29 novados, lielākoties Latgalē, ilgstošo lietavu dēļ arī bija izsludināta ārkārtas situācija.
