Panorāma

Uz darbu un mājup – četras stundas

Panorāma

Nelegāli zvejo ar piekrastes zvejas atļaujām

Vai Krievijas investīcijas transporta nozarē ir drauds?

Drošības dienesti piesardzīgi vērtē Krievijas investīcijas Latvijas transporta nozarē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vairāk nekā 20 gadus Krievija ir Latvijas stratēģiskais partneris tranzīta nozarē, nodrošinot lielāko kravu apjomu. Tādēļ itin loģiski varētu šķist, ka pēdējos gados audzis arī arī kaimiņvalsts investīciju apmērs Latvijas transporta nozarē. Tiesa Krievijas izraisītais karš Ukrainā uz šīm investīcijām mūsu valsts drošības dienestiem licis sākt skatīties savādāk. 

Krievijas uzņēmumu centienus nostiprināt savas pozīcijas Latvijas pārvadājumu nozarē var uztvert dažādi. Ekspertu vidū aizvien nav viennozīmīgas attieksmes, kā vērtēt nesen medijos plaši apspriesto darījumu, kurā Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieka Vladimira Jakuņina vadītā “Krievijas dzelzceļa” meitas uzņēmums iegādājās reiz par oligarhiem dēvēto Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm pastarpināti piederošās kravu pārvadājumu kompānijas “Liepājas Naftas tranzīts” daļas.

"Kravu apgrozījums ar Krieviju mums ir 75% un tas ir tikai loģiski, ka Krievijas kompānijas vēlas kontrolēt šīs kravu plūsmas Latvijas teritorijā. Tādējādi, ja Krievijas kompānijas iegādājas kādas kompānijas Latvijā tranzīta jomā, tas nozīmē, ka šīs plūsmas saglabāsies," vērtē satiksmes ministrs Anrijs Matīss (“Vienotība”).

Latvijas dzelzceļa šefs Uģis Magonis norāda, ka būtiski  nav iespējams audzēt kravu pārvadājumus austrumu – rietumu koridorā. Galvenokārt dēļ Krievijas stratēģiskā lēmuma visas kravas virzīt uz savām ostām. Tiesa, paši kravu īpašnieki aizvien ir ieinteresēti nodrošināt sev pēc iespējas kontrolējamākus un lētākus kravu izvešanas kanālus. Tādēļ aizvien meklē investīciju iespējas Latvijas ostās. Pēdējos gados lielākās austrumu investīcijas bijušas tieši Rīgas ostā, kurā, neraugoties uz saspringtajām Rietumvalstu un Krievijas politiskajām attiecībām pārkrauto kravu apjoms audzis par sešiem procentiem. Tiesa, atšķirt kuras investīcijas nāk no Krievijas un kuras nē, kļuvis arvien grūtāk.

"Šīs visas runas, ka krievu investīcijas varētu apdraudēt Latviju, tas ir tāds Varakļāni pīci pīci variants. Šīs kompānijas jau sen ir iegājušas Eiropā, Vācijā, Holandē... Šīm kompānijām jau sen tur ir savi meitas uzņēmumi vai kopīgi dibinātas kompānijas. Un pamatā jau tās investē  jau kā Eiropas struktūras," skaidro Rīgas brīvostas priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Līdzīgi kā pēc Krievijas investoru ienākšanas ostās, uz kravu pieaugumu pēc Krievijas dzelzceļa meitas uzņēmuma veiktā pirkuma cer arī Satiksmes ministrijā (SM). Tomēr transporta ekspertam Tālim Linkaitim ir cits viedoklis:

"Stratēģiskās kravu un plūsmas ir politisks jautājums. Un atbilstoši Krievijas transporta politikai tās tiek organizētas.

Līdz ar to būtiskas izmaiņas kravu apjomos stratēģiskajās kravās nav gaidāmas, ja nu pēkšņi kaut kas nenotiek Krievijas politikā. Tā ir vienkārša kravu pārdale nekas vairāk."

Kaimiņvalsts investīcijas gan bažīgas darījušas drošības struktūras, īpaši Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas vēl nesen savā publiskotajā pērnā gada darbības pārskatā brīdināja, ka tieši transporta nozare, kura šobrīd valsts iekšzemes kopproduktā (IKP) veido aptuveni 10% un par 75% ir atkarīga no kaimiņvalsts kravām, varētu kļūt par mērķi, kurā savu politisko mērķu sasniegšanu ar ekonomiskām svirām varētu izmantot Krievija.

"Nenoliedzami kaut kāda daļa riska tajā visā ir. Bet ir arī otra medaļas puse. Mēs esam kaimiņi, mums ir jātirgojas.

Arī enerģētiskajā ziņā mēs neesam vienīgā valsts, kas tik ļoti ir atkarīga no Krievijas. Bet ir jāatrod šie optimālie risinājumi, lai ekonomiskā ziņā pastāvētu tirdzniecība un ekonomiskā attīstība, bet neapšaubāmi, riski ir," Latvijas Televīzijai sacīja SAB direktors Jānis Maizītis. 

Daļēji Maizītim piekrīt arī “Latvijas dzelzceļš” (LDZ) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, pie kura vēl nesen dzimšanas dienas ballītē viesojās Jakuņins: "Bet protams, atbildot uz jautājumu, cik RŽD ir uzticams partneris, no ekonomikas un biznesa viedokļa, varu teikt ka uzticams, bet jāņem vērā politiskais jautājums. Ka viņiem var pavēlēt nestrādāt ar LDZ un Latviju. Tomēr tas nav no mums atkarīgs, bet no politiķu attieksmes pret saviem tautiešiem un kaimiņiem, un no viņu tālredzības."

Lai pasargātu Latvijas ekonomiku no slēpti politiski motivētām investīcijām, šonedēļ ministru prezidente Laimdota Straujuma aicinājusi aktivizēt Ekonomikas ministrijas (EM) paspārnē esošās investīciju aizsardzības padomes darbu. Kaut šī padome izveidota pirms vairākiem gadiem, līdz šim tā tā arī nekad nav aktīvi darbojusies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti