Šogad pirmie trīnīši piedzimuši jau februārī un viņu māmiņai piešķirti vairāk nekā 8,5 tūkstoši eiro no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem. Ik gadu valsts atvēl vairākus desmitus miljonus eiro šādiem un citiem neparedzētiem gadījumiem. Pašlaik no 32,6 miljoniem eiro tēriņiem pieejami ir vien 12 miljoni.
„Mēs redzam, ka šis finansējums tiešām jau martā praktiski ir izbeidzies, ja mēs skatāmies arī rezervēto naudu. Liela daļa ir finansējums pašvaldībām - gan plūdu seku likvidēšanai, gan arī atskurbtuvju uzturēšanai. Jauns pants šajā gadā ir rezervētā summa pedagogu darba samaksas nodrošināšanai,” skaidro Finanšu ministrijas pārstāve Jolanta Plūme.
5,5 miljonus valdība šonedēļ nolēma virzīt mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanai.
Ik gadu miljoniem eiro no neparedzētiem līdzekļiem tiek izlietoti arī regulāriem gadījumiem, piemēram, ceļu remontam, plūdu kompensācijām un lauksaimniekiem neražas gadījumā.
Ogres novada pašvaldība ik gadu saņem valsts finansējumu plūdu seku kompensācijai. 2013.gadā saņemti teju divi miljoni eiro, pērn nepilns miljons. Neliela summa piešķirta arī šogad, stāsta Ogres domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs: „Šogad martā valdība ir piešķīrusi 9641 eiro – tie ir 50% mājokļu remontam tiem mājokļiem, kas bija iekļuvuši oktobra plūdos. Nozīmīgs, es domāju, pašvaldībai ir jebkurš valdības atbalsts. Ja nebūtu līdzekļu neparedzētiem gadījumiem, tad tiktu meklēts cits risinājums. Ja plūdu nebūs, tad arī pašvaldība neprasīs.”
Patlaban atlikušajiem 12 miljoniem pieteikušās Veselības un Satiksmes ministrijas, kas kopā prasa 11 miljonus eiro. Finanšu ministrijas pārstāve Jolanta Plūme stāsta, ka lūgt valsts finansējumu ir vieglāk, nekā pašiem ko iepriekš paredzēt:
„Ir vairākas nozares, kur tiešām ir samilzušas problēmas, vieglākais ceļš ir paprasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, nevis meklēt sava budžeta ietvaros.”
Ja neparedzētiem gadījumiem piešķirtais finansējums tiks iztērēts jau gada pirmajā ceturksnī, tālākos mēnešos tiešām negaidītiem gadījumiem var nākties pārdalīt ministriju budžeta naudu.
Pašreizējā saimniekošana rada nopietnas bažas, saka Latvijas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs un uzņēmējdarbības Latvijā pētnieks Arnis Sauka: „Tas pirmais pieņēmums varētu būt, ka tiešām Finanšu ministrijā nemācētu pietiekami labi plānot izdevumus. Es vairāk bažījos par to, vai nav pienākusi tā situācija, kad valsts dzīvo līdzīgi, kā dzīvo lielākā daļa sabiedrības, kas dzīvo no algas līdz algai. Tā ir plānošanas problēma. Paņemsim jūsu ģimenes budžetu - ja jūs zināt, ka jums pārtikai ir nepieciešama summa X, bet jūs plānojat mazāk par X un paļaujaties uz kaut kādiem neparedzētiem izdevumiem, tad jums nesanāks izdevumi zobārstam vai citiem neparedzētiem veselības izdevumiem. Tas pats ar valsti.”
Ja valdība gan Veselības, gan Satiksmes ministrijai piešķirs prasītos līdzekļus, tad jau martā valsts budžeta programmā neparedzētiem līdzekļiem var palikt vien nepilns miljons eiro. Finanšu ministrija gan uzskata, ka Veselības ministrijai nauda par Stradiņa slimnīcas zaudējumiem Latvijas Krājbankā pārskaitīta netiks.
