Pagājušajā gadā uzņēmums “Rīgas satiksme” no RD saņēma 98,6 miljonus eiro.
Līdz ar trešdien, 15. novembrī, skatāmajiem budžeta grozījumiem šogad pārvadātājam no Rīgas maka tiks 97,4 miljoni eiro.
“Šis ir pirmais gads, kad “Rīgas satiksme” dotācijas saņem pakāpeniski. Proti, nevis visu uzreiz, bet pa daļām, porcijām,” stāsta RS pārstāvis Viktors Zaķis. “Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka atlaižu saņēmēju skaits ir mainīga lieta, un tas ir noticis arī šajā gadā. Piemēram, šogad klāt ir nākušas klāt vairākas kategorijas: medicīnas darbinieki, nestrādājošie izdienas pensionāri, daudzbērnu ģimenes abi vecāki, tāpat arī 4. maijs tika noteikta kā diena, kad visi pasažieri Rīgā brauc bez maksas,” stāsta Zaķis.
RD Finanšu komitejā pašvaldības Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse gan nevarēja deputātiem detalizēti izstāstīt, kādēļ RS vajadzīga papildu nauda.
Viņa teica, ka saņemta uzņēmuma valdes vēstule ar lūgumu pēc dotācijām, kā arī pieminēja iepriekšējo gadu zaudējumus un investīcijas jaunu tramvaju iegādei. “Iepriekšējos gados arī šādas darbības tika veiktas. (..) Tas ir iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai un [lēmums pieņemts arī] konsultējoties ar auditoriem,” pauda Tiknuse.
Tāda nekonkrētība sadusmoja opozīcijas deputātus.
Juris Pūce no partijas “Latvijas attīstībai” uzskata, ka naudas prasījumam trūkst argumentu. “Izrādās, ka šis jautājums sevī slēpj dīvainu 9,6 miljonu eiro ieguldījumu kapitālsabiedrībā, par kuras vajadzību saņemt šādu ieguldījumu mums nav nekādas informācijas. Nekādas informācijas par to, vai viņiem vispār vajag šādu ieguldījumu, neskaitot Tiknuses kundzes vārdus par to, ka viņiem ir bijuši kaut kādi zaudējumi. Kāpēc viņiem vajag 9,6 miljonus eiro? Mēs neko par to nezinām. Vispār neko. Es nevaru tādā veidā balsot. Man pietrūkst informācijas,” pauda Pūce, pieļaujot, ka patiesā finanšu situācija RS tiek slēpta.
Arī Krišjānis Feldmans no Jaunās konservatīvās partijas ir skeptisks. “Nemaz nerunāsim par to, ka katru gadu tiek veikti ieguldījumi vēlētāju uzpirkšanai maksātnespējīgās pašvaldību sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Piemēram, “Rīgas satiksmē”, kur pat tās valdes priekšsēdētājs saņem 7000 eiro lielu algu mēnesī pagājušajā gadā un šogad noteikti, ka vairāk,” teica Feldmans, norādot, ka arī RS vadītājs ar lūgumu pēc 9,6 miljoniem eiro parāda savu attieksmi pret nodokļu maksātāju līdzekļu ieguldīšanu maksātnespējīgā uzņēmumā.
Finanšu departamenta direktore Tiknuse gan mierināja, ka gan pašu analīze, gan auditoru atzinumi liecina par pienācīgu finanšu situāciju kapitālsabiedrībās, tāpēc runām par grūtībām neesot pamata.
